SABILES PILSĒTA UN ABAVAS PAGASTS
Sabiles pilsētā un Abavas pagastā
Konkursa „Talsu novada sakoptākā pilsēta un pagasts” vērtēšana noslēdzas Sabilē un Abavas pagastā. 3. jūlija rītā pie kokaudzētavas „Mazsili”, komisiju sagaida Sabiles un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Vilnis Dragunas, Sabiles kultūras nama direktore Gerda Zeberiņa un tūrisma darba organizatore Marta Bumbiera. Komisija tiek iepazīstināta ar dienas kārtību, saņem vitamīnu devu un uzzina, ka konkursam izvirzītas deviņas nominācijas. Līdzīgi kā Valdemārpilī, arī sabilnieki cenšas pilsētu no pagasta neatdalīt. Skaitot sanāk, ka Abavas pagastā tiks skatīti trīs objekti, bet pilsētā seši.
Tātad vispirms vērtēšanas komisija dodas uz a/s „Latvijas valsts meži” struktūrvienības „Sēklas un stādi” kokaudzētavu „Mazsili”, kur visus sagaida kokaudzētavas vadītājs Kārlis Strazdiņš. Kārlis detalizēti izstāsta par uzņēmuma attīstības gaitu kopš 1967. gada, īpaši uzsverot laika posmu no 1997. gada, kad kokaudzētava tiek ierīkota „Mazsilos”. Kārlis Strazdiņš kokaudzētavā strādā kopš 2002. gada, kad gadā tika realizēti 2,2 miljoni ietvarstādu. Tagad apjoms ir pieaudzis līdz 13 miljoniem gadā. Uzņēmums audzē priežu, egļu, bērzu un melnalkšņu stādus podiņos un kasetēs. No kasetēm stādi tiek pārstādīti uz lauka, lai izveidotu stādu ar stipru sakņu sistēmu. Uzņēmumā strādā 65 darbinieki, kas galvenokārt ir Abavas pagasta, Sabiles, Stendes un Talsu iedzīvotāji. Uzņēmums produkciju realizē a/s „Latvijas valsts meži”, kā arī vidēji 5 miljonus eksportē uz Zviedriju. Pieprasījums ir arī no privātpersonām, bet pieprasījums ir lielāks kā uzņēmums spēj nodrošināt. Jāuzsver, ka uzņēmums strādā ar savu budžetu, tātad iztiek no pašu ieņēmumiem, kā arī iztiek bez ES fondu atbalsta.
Tālāk komisija dodas uz nominācijai „Sakoptākā daudzdzīvokļu māja Talsu novadā” izvirzīto Smilšu ielu 2, kas atrodas Abavas pagasta „Priedēs”. Komisiju sētsvidū, priežu meža nomalē sagaida 12 dzīvokļu mājas privatizēto dzīvokļu īpašnieku biedrība „Mūsu māja” ar valdes locekļiem - Jāni Remesu un Velgu Jansoni. Kā runas sieva izraudzīta mājas iedzīvotāja Maija Dubro. Vecā kolhoza kantora ēka piedzīvojusi pārmaiņas, toreizējie kabineti pārtapuši par dzīvokļiem, katlu māja ieguvusi jaunu jumta segumu, jaunu apkures katlu, skursteni. Arī ēkai pārmūrēti skursteņi. Tagad tiek krāti līdzekļi, lai nomainītu ēkas jumta segumu. Mājas iemītnieki kopīgi veic ne tikai labiekārtošanas darbus, bet kopīgi atzīmē arī jubilejas un citus svētkus.
Teritorijā starp Abavas pagastu un Sabiles pilsētu atrodas unikāls objekts – Sabiles vīna kalns, kas izvirzīts nominācijai „Veiksmīgākais pilsētvides objekts”. Vīna kalnu vasaras sezonā apmeklē 4 – 5 tūkstoši tūristu, un tas apmeklētības ziņā ir otrajā vietā aiz Pedvāles. Sabiles Vīna kalns ir unikāls ar to, ka ir ticis ierakstīts Pasaules Ginesa Rekordu grāmatā, kā vistālāk uz ziemeļiem atrodošais vīna dārzs, kur brīvā dabā aug vīnogas. Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas, un no tās paveras brīnišķīgs skats uz Sabili un Abavas senleju. Vīna kalna dārzniece Smaida Dzērve komisijai piedāvā veikt atbildīgu darbiņu - iestādīt šķirnes „Supaga” vīnogulāju. Komisija to uztic veikt agronomam Mārim Grīnvaldam. Šāda ekskluzīva iespēja tiek dota arī jaunlaulātajiem, pilsētas viesiem un jubilāriem, iepriekš piesakoties tūrisma centrā vai pārvaldē.
Nominācijai „Veiksmīgākais tūrisma piedāvājums Talsu novadā” izvirzīts „Hostel Hospital”, kas atrodas bijušās infekcijas slimnīcas, jeb pēdējos gados - veselības pakalpojumu centra ēkā. Hosteļa pārvaldnieks Guntis Feldbergs komisijai izrāda viesu uzņemšanas telpas. Pirmā stāva telpas ir labiekārtotas un tajās viesi tiek uzņemti par ļoti draudzīgām cenām. Ēkas otrajā stāvā vēl jūtama medikamentu smarža, bet arī tur ir iespējama nakšņošana uz matračiem, viesiem bez augstām prasībām.
Pa senajām vecpilsētas ieliņām, komisija dodas uz Abavas upes pusi, un neviens nenojauš, ka nonāks pie nama Avotu ielā, kas celts Abavas krastā pirms diviem gadsimtiem. Roalda Ciņa privātmāja izvirzīta nominācijai „Sakoptākā privātmāja pilsētā”. Milzīgs darbs ir paveikts, lai veco, pussagruvušo ēku restaurētu, saglabājot tās vēsturisko izskatu. Atsevišķās telpās saglabājušās pat klonakmens grīdas. Roalds saka, ka sākumā domājis šo vietu izmantot tikai kā vasaras māju, bet māja ar savu auru paņēmusi savā varā, un šeit griboties uzturēties aizvien biežāk. Interjera dizainā jūtams itāliskais piesitiens, tas laikam no Santas, jo viņa patlaban Florencē apgūst un pasniedz ēdināšanas mākslu. Ne velti Roalds komisiju cienā ar itāļu vīnu un uzkodām šķērē vītināto gaļu no melnās cūkas ciskas.
Nominācijai „Sakoptākā iestāde Talsu novadā” šogad izvirzīts Sabiles sporta centrs. Sporta centrs bija sabilnieku ilgi lolotais sapnis, kas beidzot piepildījies. Sporta centra vadītājs Haralds Gornostajs komisijai ēku izrāda gan no iekšpuses, gan ārpus, lai uzskatāmi pierādītu, ka viss ir tīrs un kārtīgs, zied puķu dobes un arī apmeklētāju reģistrācijas žurnālā rindojas neskaitāmi vārdi un uzvārdi, kas liecina par lielo sportot gribētāju skaitu.
Dodoties Jaunsabiles virzienā nonākam pie mājas – muzeja, Ventspils ielā 46, kur pēc mākslinieces Veltas Toropinas aiziešanas mūžībā, saimnieko viņas dēls Igors Celms. Metālmākslinieks un gleznotājs Igors Celms vienā no ēkām iekārtojis seno lietu muzeju. Sētsvidū skan gramafons, kas atskaņo Marisa Vētras iedziedāto plati, bet ēkas iekšienē skatāma neskaitāma mantu kolekcija, kas katra ir ar savu vēsturi. Ne velti Igors Celms izvirzīts nominācijai „Radošākais novadnieks”, jo spēj saskatīt katrā lietā paliekošu vērtību.
Nominācijai „Sakoptākā lauku sēta” izvirzīta Abavas pagastā esošā zemnieku saimniecība „Celmiņi”. Mājas saimniece Olita Nordena ikdienu pavada darbā – Kandavas internātvidusskolā, kur strādā par direktora vietnieci, bet vakari un brīvais laiks tiek pavadīts, lai kopīgi ar bērniem Arvo un Ilzi iekoptu ģimenes atpūtas vietu. Dēls ārpus pienākumiem valsts darbā paspēj apsaimniekot 40 ha zemes, bet visi kopā, četru gadu laikā, centušies veikt mājas rekonstrukcijas darbus. Ēkai nomainīti logi un jumts, sētā ierīkota lapene un dārza kamīns, visapkārt zied puķes un zaļo koki, bet pašiem saimniekiem noteikti ir gandarījuma sajūta par paveikto, kad brīvdienās un svētku dienās visi sabrauc kopā. Olita par matemātikas skolotāju nostrādājusi 35 gadus, tāpēc komisija dabū trūkties un atbildēt uz āķīgiem jautājumiem, jo nav nemaz tik viegli kost cietajā riekstā!
Noslēgumā vērtēšanas komisija tiek aizvesta un sabilniekiem iemīļotu vietu – Rambulīti. Vieta tā tiek dēvēta jau izsenis, jo parkam garām tek Rambulītes upe. Šeit cerējām sagaidīt nominācijai „Pilsētas labdaris” izvirzīto Aivaru Žimantu, kurš godam pelnījis šo atzinību, jo nav pasākumu Sabilē, kas notiktu bez Aivara līdzdalības vai finansiālā atbalsta. Aivars diemžēl bija aizņemts ikdienas darbos, bet pat šoreiz bija parūpējies, lai sagādātu komisijai cienastu – milzīgā katlā uz ugunskura vārītu gardu zupu. Līdzās piknika vietai, komisijai tika dota iespēja iepazīties ar vēl vienu A.Žimanta ieceri. Proti, vērojām skiču projektu, kas paredz Rambulītes parka un valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa – Brinkenu kapličas rekonstrukciju. Nesavtība, laba sirds, skaidrs nākotnes attīstības redzējums un uzņēmēja ķēriens, tā tiek raksturots Sabiles pilsētas un Abavas pagasta labdaris - Aivars Žimants.