Atbildes uz jautājumiem

kas varētu būt saistoši arī pārējiem

18.02.2019.

Kā tika izvēlēti interviju dalībnieki tematiskā plānojuma „Talsu pakalnu loka dzīvināšanas plāns 2019.–2025. gadam” projektā? Kāpēc iekļauta ir 1 banka, 1 baznīcas draudze, konkrētie uzņēmēji un iedzīvotāju grupas, organozācijas? Atbildi vēlos saņemt publiski mājas lapā.

Atbild Jolanta Skujeniece, Attīstības plānošanas un projektu vadības nodaļas vadītāja: 

Daļa no dalībniekiem darbībai plānošanas darbnīcās tikai iekļauti, pamatojoties uz ciešāku saikni ar pakalnu loka teritoriju, it īpaši - ar pilsētbūvniecības pieminekli. Savukārt daļa - ar domu  pārstāvēt savu nozari atbilstoši 6 plānošanas bloku tēmām. Piemēram, Talsu komersantu kluba pārstāvji tika aicināti kā vairāku uzņēmēju organizētas apvienības domu paudēji. Diemžēl plānošanas darbnīcās rudenī nav bijis iespējams uzaicināt lielāku pulku dalībnieku, savukārt pavasarī - Talsu iedzīvotāju foruma laikā tika aicināts ikviens Talsu un apkārtnes iedzīvotājs, un Foruma materiāli lielā mērā ir daļa no tematiskā plānojuma gala rezultāta. Šobrīd izsludinātais publiskās apspriešanas process domāts tieši tādēļ, lai radītu plašāku iespēju iedzīvotāju iesaistei, tāpēc ikviens ir aicināts izteikt savus papildinājumus un komentārus, kas tiks ievērtēti tematiskā plānojuma gala redakcijā.

04.12.2018.

Talsu novada pašvaldība saņēma kādas iedzīvotājas (personas vārds un uzvārds pašvaldībai ir zināms) par plānoto valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) pašvaldības administratīvā centra ēkā. "Avīzē lasu, ka "nepieciešami aptuveni 200 000 eiro, bet precīzas izmaksas būs zināmas pēc iepirkuma procedūras. Par tiem jāizremontē esošie kabineti, iedzīvotāju uzgaidāmās telpas, labierīcības, paredzēts izbūvēt pielāgotu ieeju apmeklētāju pieņemšanas centrā un apspriežu telpu un virtuvi".

Kam šī virtuve būs paredzēta? Iedzīvotājiem?"

22.12.2016.

Iedzīvotāja jautājums

Jaunajās Talsu Novada Ziņās lasu, kā tiek godināts "Gada jaunievedums" - Klaunu "muzejs".Manuprāt, tas ir gada kauns. Kauns, ka var pašvaldība konkrētai privātpersonai personai (nevis bezpelņas NVO) piešķirt bezmaksas telpas, elektrību u.c. komunālos maksājumus, lai tā varētu gūt peļņu.Tā klaunu istaba ir bizness - maksas pakalpojums bērnu dzimšanas dienu ballīšu rīkošana. Deputāti, piešķirot šis atlaides, grauj jebkādu konkurenci konkrētajā segmentā un dod vienam pakalpojuma veicējam privilēģijas. Vai pašvaldībai ir arī Klaunu "gateris", rūpnīca vai veikals, kam pašvaldība apmaksā īri, komunālos u.c. izdevumus un ļauj vienai konkrētai privātpersonai pelnīt, kamēr tā patērē mūsu nodokļu maksātāju naudu? Atbildi vēlos publiski saņemt mājas lapā.

Atbilde

Saskaņā ar likuma ”Par pašvaldībām” 14. panta pirmās daļas 2.punktu pašvaldībām ir tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašuma objektus, slēgt darījumus, kā arī veikt citas privāttiesiska rakstura darbības. Likuma ”Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 14. punktu, pašvaldības dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome var noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par:

a) pašvaldības zemes, cita nekustamā un kustamā īpašuma lietošanu (iznomāšanu),

b) pašvaldības dzīvojamā un nedzīvojamā fonda īri (nomu),

c) pašvaldības ūdensvada un kanalizācijas lietošanu,

d) pašvaldības piegādāto siltumenerģiju,

e) sadzīves atkritumu savākšanu,

f) licenču (atļauju) izsniegšanu,

g) citiem pakalpojumiem.

Vispārējus principus īpašuma iznomāšanai pašvaldībām nosaka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums un Ministru kabineta 08.06.2010. noteikumi Nr.515 „Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem".

Atbilstoši iepriekš minētajam, Talsu novada dome 26.03.2015. ar noteikumiem Nr. 1 ”Par Talsu novada pašvaldības nedzīvojamo telpu nomas maksas noteikšanas kartību” ir noteikusi nomas maksas noteikšanas principus Talsu novada pašvaldības īpašumiem. Taču katrā gadījumā ir nepieciešams Talsu novada domes lēmumus, un domes deputāti izvērtē katru iesniegumu un situāciju. Šajā gadījumā domē tika saņemts iesniegums ar lūgumu iznomāt Talsu novada muzeja divas telpas pirmajā stāvā Nr.5 un Nr. 6 atraktīva klaunu muzeja ierīkošanai no 2016. gada 2. marta un lūgumu, atbrīvot pirmo gadu no telpu nomas maksas un komunālajiem maksājumiem. Iesniegumā paskaidrots, ka piedāvājums būs ģimenēm, bērniem un tūristiem.

Grūti komentēt, vai šāda atļauja grauj konkurenci konkrētajā segmentā, ņemot vērā, ka līdzīga piedāvājuma novadā un arī tuvākajā reģionā nav. Jau esam ziņojuši, ka telpas, kurās atrodas Klaunu muzejs, vairākus gadus bijušas neizmantotas, un ar vairākkārtēju sludinājumu izvietošanu nav izdevies atrast nomnieku. 

25.10.2016.

Lasīju, ka, lai atbalstītu daudzbērnu ģimenes Talsu novadā, tiek piešķirts pabalsts bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai daudzbērnu ģimenēm. Mani 3 bērni apmeklē Talsu skolas, lielākajiem Talsu Valsts ģimnāzijā NAV ORGANIZĒTS KOPGALDS, bet viņi iet ēst starpbrīdī paši - uz "Kursu"vai kur citur. Vai pabalsts bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai tādā gadījumā nepienākas?"

 04.10.2016.

„Aktuāla problēma Talsos ir iespēja normāli nokļūt līdz bērnu spēļu laukumam ar bērnu ratiņiem. Sakiet, lūdzu, vai tiešām nav iespējams uztaisīt normālu ceļu līdz bērnu laukumam, lai tur varētu doties arī māmiņas, kurām ir bērni ratiņos?”

Pilsētas reljefa dēļ gājēju celiņu izveide vietām ir apgrūtināta – bērnu laukums ir viena no šādām vietām. Nav noslēpums, ka šis laukums ir vismaz desmit gadus sens un izvēlētā atrašanās vieta no piekļuves viedokļa nav pārāk veiksmīgs risinājums.

Laika apstākļu ietekmē grantētie ceļi, kas tiek izmantoti piekļūšanai šim laukumam, tiešām kļūst grūti izbraucami. Vairākas reizes gadā šo vietu apsekojam un iespēju robežās celiņus sakārtojam. Drīzumā veiksim atkārtotu apsekošanu un novērsīsim iespējamās nepilnības.

Atgādinām, ka Talsu novada dome ir apstiprinājusi Talsu pilsētas deviņu pakalnu koncepciju, kas paredz pakāpenisku pakalnu labiekārtošanu. Šovasar Talsu pilsētas pārvalde kopā ar pašvaldības speciālistiem ir izstrādājusi veicamo darbu plānu Krievragkalna apkārtnes labiekārtošanai – tas paredz Vilkmuižas ezera apkārtnes labiekārtošanas, skeitparka un bērnu laukuma atjaunošanas darbus, kā arī risinājumu pieejamības uzlabošanai vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Zināms, ka šāda veida darbi prasīs ievērojamus līdzekļus, tāpēc patlaban vēl ir pāragri spriest par konkrētiem termiņiem, jo tas lielā mērā ir atkarīgs no pašvaldības budžeta un līdzfinansējuma piesaistes iespējām.

„Šogad bija plānota gājēju celiņa izbūve no Talsu 2. vidusskolas līdz Bētiņiem. Kad plānots sākt šos darbus?”

Lai varētu uzsākt šos darbus, ir nepieciešams izstrādāt būvprojektu. Diemžēl ilgstoši nav izdevies piesaistīt projektētāju, kas šo darbu uzņemtos, jo šie speciālisti ir pieprasīti un līdz ar to arī ļoti noslogoti.

Gājēju celiņa un apgaismojuma izveide šajā posmā būs salīdzinoši sarežģīts process, jo ļoti tuvu darbu vietai atrodas vairāki privātīpašumi, kā arī nepieciešams teritoriju attīrīt no lielajiem kokiem. Tāpat celiņš jāizveido vietā, kur ir augsts reljefs – līdz ar to nepieciešama ģeodēziskā izpēte.

Neskatoties uz šiem aspektiem, Talsu pilsētas pārvalde turpinās strādāt pie šīs ieceres – šī gada laikā plānots piesaistīt projektētāju un izstrādāt būvprojektu. Pagaidām ieceres īstenošana atlikta uz nākamo gadu.

„No Bērnu un jauniešu centra virzienā uz 1905. gada ielas mājām ved celiņš, kurā izveidojusies bedre un ilgstoši neviens nav veicis remontdarbus. Pa šo ceļu ikdienā dodas bērni. Sakiet, lūdzu, kura pārziņā ir šī teritorija, jo arī pie šīs pašas dzīvojamās mājas dīķī ir ielūzis koks, bet tā arī neviens nav parūpējies par tā aizvākšanu.

Vēl viena problēma ir flīzētā taciņa, kas ved cauri šīs pašas mājas tunelim – tajā ir atklāta armatūra, flīzes izbrukušas. Kā rīkoties šīs mājas iedzīvotājiem, lai tiktu sakārtota šī teritorija? Mājas iedzīvotāji vairākkārt tur guvuši traumas.”

Talsu pilsētā ir vairāki intensīvi izmantoti gājēju celiņi, kas vēl gaida remontu. Darbi noris plānveidā, izvērtējot konkrētā celiņa noslogojumu un pieejamo finansējumu – pagājušajā gadā atjaunojām gandrīz 30 gadu senu gājēju ceļu, kas ved no 1905. gada ielas līdz Talsu Valsts ģimnāzijai. Ceļš no Bērnu un jauniešu centra ir pašvaldības īpašums, un arī tas laika gaitā tiks sakārtots. Zināms, ka Brīvības ielā 17a modernākās telpās darbosies Talsu Galvenā bibliotēka un Bērnu bibliotēka, kā arī netālu tiks būvēta jauna kafejnīca. Ceram, ka rosība šajā teritorijā būs pamats, lai Talsu pilsētas pārvaldei piešķirtu budžeta līdzekļus arī šī konkrētā celiņa sakārtošanai.

Piemājas dīķa sakārtošanai ir nepieciešami lieli finanšu līdzekļi, šis ir viens no darbiem, kam pārvalde meklēs finansējuma iespējas.

Mājas iedzīvotājiem aktuālais jautājums par flīzētās taciņas, kas ved cauri mājas tunelim, atjaunošanu būtu risināms, mājas vecākajam vēršoties pie apsaimniekotāja. Atgādinām, ka jau otro gadu ar apsaimniekotāja palīdzību ir iespējams piedalīties projektu konkursā un iegūt pašvaldības līdzfinansējumu daudzdzīvokļu namu labiekārtošanai. Projektu konkursā ietverts nosacījums, ka Talsu novada pašvaldības līdzfinansējums ir līdz 50% apmērā no kopējās tāmes, nepārsniedzot 4000 eiro viena projekta īstenošanai. Ja konkrētajai mājai ir izveidojies uzkrājums, tad iedzīvotāju līdzfinansējuma daļu var segt arī no šīs summas. Šogad pieteikšanās ir noslēgusies, taču nākamgad pavasarī konkurss tiks izsludināts atkārtoti – aicinām sekot līdzi pašvaldības informācijai un izmantot šo iespēju!

„Aktuāla problēma ir arī mašīnu pārvietošanās lielā ātrumā pa šo pašu 1905. gada ielu. Īpaši liela problēma ir rīta stundās, kad skolēni dodas uz skolu – mašīnas brauc ātri, skolēnus nepalaižot. Varbūt ir iespēja izvietot ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes, guļošos policistus, gājēju pāreju vai arī šo ielu ierīkot kā vienvirziena ielu?”

Informācija nodota pašvaldības Ceļu apsaimniekošanas komisijai, kas izvērtēs situāciju un sniegs atbildi par labāko risinājumu.

Vai būtu iespējams rudenī, kad privātajos dārzos novāktas lapas un noziedējuši ziedi, kā arī citi dārza atkritumi, nodrošināt to savākšanu bez maksas? Pašreizējais piedāvājums ir ļoti dārgs un nerosina iedzīvotājus to izmantot.

Pagaidām šāds risinājums nav iespējams tāpēc, ka pašvaldībai nav atbilstošas teritorijas, kur šīs lapas izvietot.

Informācija sagatavota sadarbībā ar Talsu pilsētas pārvaldi un pašvaldības Komunālo nodaļu

03.05.2016.

Jautājums: Pašvaldības informatīvais izdevums „Talsu Novada Ziņas” saņēma iedzīvotāja vēstuli ar jautājumiem par ūdenssaimniecību Talsos. Atbildi sniedz SIA „Talsu ūdens” un SIA “Talsu namsaimnieks.

Atbilde: „Cik tiesiski pamatota ir SIA „Talsu ūdens” un SIA „Talsu namsaimnieks” jau vairākus gadus īstenotā aprēķinu metodika, nosakot ūdens patēriņu daudzdzīvokļu namu dzīvokļos, kuros nav skaitītāju? Tā vienistabas dzīvoklī diviem cilvēkiem ūdens patēriņš ik mēnesi sastādās no ūdensapgādes 5,50 m³ (pieļauju, ka tas atbilst MK noteikumu normai) un ūdens patēriņa starpības 6,81 m³ (2016. gada janvārī). Tātad kopā mēnesī it kā tērējam 12,39 m³ vai 12 390 litrus ūdens, kas ir aptuveni 410 litri dienā. Nezinu, kā fiziski ir iespējams patērēt tādu ūdens daudzumu. Protams, kā uzrādīts SIA „Talsu namsaimnieks” rēķinā, viss šis apjoms tiek novadīts arī kanalizācijā.

Cik korekti ir šo patēriņa starpību dalīt tikai uz dzīvokļiem, kur nav skaitītāju? Cik ilgi mēs maksāsim par uzpūstu, nereālu ūdens patēriņu?

Šī patēriņa starpība var būt patiesa tikai tad, ja vienlaicīgi ar ievadskaitītāja rādījuma nolasīšanu mēneša beigās tiek fiksēti un summēti dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumi. Tā tas nenotiek. Ja, piemēram, iedzīvotājs iesniedz rādījumu 25. datumā, kurš tad maksās par sešu dienu patēriņu līdz mēneša beigām? Tas, kuram nav skaitītāja! Vai, piemēram, īpašnieks 2 m³ patēriņa vietā norādīs patērēto 1 m³. Šo patēriņa starpību var veidot arī noplūdes ūdensvadu caurulēs un ventiļos.

Jāpiebilst, ka par pēdējiem diviem gadiem šī patēriņa starpība uzrēķināta 109,6 m³,” saka iedzīvotājs.

Jaunais Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums noteic, ka mājai nedrīkst būt neapmaksāts ūdens patēriņš. Tas paredz sadalīt radušos starpību starp dzīvokļu īpašniekiem vai to īrniekiem. Neapmaksātā starpība rodas, ja kāds no dzīvokļa īpašniekiem vai īrniekiem deklarē savu patēriņu neregulāri, nedeklarē reālo patēriņu vai nedeklarē to vispār, ja kādā no dzīvokļiem nav uzstādīti patēriņa skaitītāji, tie ir bojāti vai nav verificēti, ja mājas iekšējos tīklos ir noplūdes.

Ministru kabineta noteikumi 524. „Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem” paredz: ja veidojas starpība starp dzīvojamās mājas ūdens uzskaites mezglā uzstādītā komercuzskaites mēraparāta rādījumu un ūdens patēriņu, kas noteikts, izmantojot dzīvokļos un nedzīvojamajās telpās uzstādītos ūdens patēriņa skaitītājus, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu, tad veic ūdens patēriņa pārrēķinu.

Dzīvojamās mājas īpašnieki var vienoties par ūdens patēriņa starpības segšanu atbilstoši dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu un nedzīvojamo telpu skaitam; proporcionāli dzīvokli vai nedzīvojamā telpā uzstādītā skaitītāja rādījumam; atbilstoši dzīvojamās mājas īpašniekam piederošās dzīvojamās mājas domājamās daļas apmēram.

Ja dzīvojamajā mājā ir dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, kuri nav iesnieguši skaitītāju rādījumus trīs mēnešus pēc kārtas, kuru dzīvokļos nav uzstādīti skaitītāji, kuri atkārtoti nav ļāvuši veikt savu skaitītāju pārbaudi, kuru skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka skaitītāji ir bojāti, tie nav noplombēti, to plombējums ir bojāts vai tie nav verificēti trīs mēnešu laikā pēc verifikācijas termiņa beigām, tad radusies starpība tiek sadalīta tikai starp šiem dzīvokļu īpašniekiem vai īrniekiem, bet pārējie apmaksā tikai individuālo dzīvokļa patēriņu.

Lai risinātu šo situāciju, iespējams sasaukt mājas kopsapulci, lai iedzīvotāji savā starpā varētu vienoties, kādu maksājumu kārtību ūdens patēriņa starpības gadījumā izvēlēties.

Jautājums: „Cik korekti tiek noteikta šī patēriņa starpība, kas veidojas, no mājas kopējā skaitītāja rādījuma atņemot summu, ko veido atsevišķos dzīvokļos uzstādīto skaitītāju rādījumi, zinot, ka iedzīvotāji tos neiesniedz vienlaicīgi vai arī iesniedz aptuveno rādījumu, vai arī katru mēnesi tos neuzrāda vispār?”

Atbilde: Skaitītāju rādījumu ziņošanas atbilstība reālajai situācijai ir atkarīga no katra mājas iedzīvotāja godaprāta. Sistēma nepieļauj ziņot rādījumus ar skaitļiem aiz komata, arī rādījumu ziņošanu ieteicams mājai veikt vienlīdzīgā laikā, lai nerastos lieki pārpratumi.

Ir iespējams, ka, uzņēmuma speciālists, braucot fiksēt mājas ievadskaitītāja rādījumus, pārbaudītu visos dzīvokļos esošo skaitītāju rādījumus, tomēr diemžēl nav iespējams visus mājas iedzīvotājus sastapt dzīvokļos vienā laikā. Iespējama ir arī attālināti nolasāmo skaitītāju uzstādīšana – tā paredz, ka skaitītāju rādījumus varētu nolasīt attālināti, neieejot konkrētajā dzīvoklī, tomēr tad jārēķinās ar paaugstinātām izmaksām šo skaitītāju uzstādīšanai.

Iedzīvotājiem, kas trīs mēnešus vai ilgāk, nav ziņojuši ūdens skaitītāju rādījumus, tiek piemērots vidējā ūdens patēriņa izcenojums. Šādos gadījumos uzņēmumu speciālisti veic konkrēto klientu apsekošanu un pārbaudi.

Atbildi sagatavoja: Inita Fedko

25.02.2016.

Jautājums:

Lasu, ka janvārī dome lēmusi piešķirt bezmaksas telpas klaunu muzejam (atbrīvot no nomas maksas un komunālajiem maksājumiem), savukārt februārī atbrīvot no nomas maksas un komunālajiem maksājumiem "Baložu pastu". Klaunu muzejs pakalpojumus plāno sniegt par maksu (par to nomaksājot nodokļus vai naudu "iebāžot kabatā"?), savukārt "Baložu pastā" regulāri notika "Smuk' dāvan' " radošās darbnīcas par maksu (5 eiro par nodarbību). Vai šādā veidā netiek atbalstīts negodīgs bizness par nodokļu maksātāju naudu? Tiek pieprasīta maksa par to, ko ar saviem nodokļiem jau esam samaksājuši? Vai ir kādi noteikumi, kuras juridiskas personas drīkst gūt peļņu, kamēr pašvaldība nomaksā tām īri un komunālos maksājumus? Atbildi vēlos saņemt publiski mājas lapā.

Atbilde:

Saskaņā ar likuma ”Par pašvaldībām” 14. panta pirmās daļas 2.punktu pašvaldībām ir tiesības iegūt un atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašuma objektus, slēgt darījumus, kā arī veikt citas privāttiesiska rakstura darbības. Likuma ”Par pašvaldībām” 21. panta pirmās daļas 14. punktu, pašvaldības dome var izskatīt jebkuru jautājumu, kas ir attiecīgās pašvaldības pārziņā, turklāt tikai dome var noteikt, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem, maksu par:

 25.01.2016.

Jautājums:

Kā var pieteikties atkritumu šķirošanas konteineriem (plastmasai, stiklam, kartonam), lai tos izvietotu Mazstendē, Lībagu pagastā.

Atbilde:

Jums jāraksta iesniegums Lībagu pagasta pārvaldei ar lūgumu izvietot dalīto atkritumu konteinerus plastmasai, papīram, kartonam un stiklam Talsu novada, Lībagu pagasta Mazstendē. Tad tālāk pārvaldes vadītāja L.Jaunpujēna to iesniegs Talsu novada pašvaldībā. Arī citu pagastu iedzīvotāji vēršas ar šādiem iesniegumiem un kopā tad tie nonāk SIA "AAS Piejūra" , ar jau norādītām adresēm, kur vajadzētu konteinerus.
Paldies, ka rūpējaties par atkritumu šķirošanu!

21.12.2015.

Jautājums:

Labdien!

16.11.2015.

„Talsu Novada Ziņas” saņēma kādas lasītājas (pašvaldības informatīvajam izdevumam personas vārds ir zināms – I. F.) no Sabiles vēstuli. Centāmies rast atbildes uz uzdotajiem jautājumiem!

„Dzīvoju Sabilē jau no 1942. gada. Esmu piedzīvojusi gan pilsētas uzplaukumus, gan kritumus, arī tagadējo kritumu. Katrā laikraksta numurā lūkoju atrast, cik līdzekļu piešķirts kādām vajadzībām Sabilei. Esmu pārsteigta, cik maz. Paldies par to, ka izpildīts solījums sakārtot Vīna kalnu svētkiem! Un esot arī ielas apgaismojums sakārtots – paldies! Tas labi. Bet, kas noticis ar senākiem solījumiem – sakārtot ielu, pa kuru Sabilē iebrauc no Matkules puses? Jau labi pasen atradu avīzē paziņojumu, ka Brīvības ielas neasfaltētais gals tiks sakārtots. (..) Sabili senāk lepni sauca par Kurzemes Šveici. Tagad tā palikusi (visādā ziņā) novada pašā maliņā kā tāda pamesta večiņa. Un vēl – atbrauc no tālienes ciemiņi, bet nesaprot, kā atrast savus radus – uz ielām nav plāksnīšu ar ielas nosaukumu un mājas numuru.(..) Vēl es brīnos par tiltu Sabilē pār Abavu. Sola jau kādus trīs gadus to saremontēt. (..) Kāpēc Sabilei tiek tik maz līdzekļu, lai varētu visu savest labā kārtībā un atkal būtu Kurzemes Šveice?” lasāms vēstulē.

Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs paskaidroja: „Brīvības ielas grantētais ceļa posms tiek regulāri greiderēts un uzturēts kārtībā atbilstoši noteikumiem. Jāsaprot, ka lielās transportlīdzekļu plūsmas dēļ bedres rodas diezgan ātri. Brīvības ielas rekonstrukcija ir iekļauta Talsu novada investīciju plānā, protams, būtisks ir nepieciešamo finanšu līdzekļu piesaistes jautājums.

Daļa no pilsētā esošajām ielu nosaukumu norādēm laika gaitā ir pazudušas. Šobrīd tiek apzinātas ielas, kur būtu nepieciešams izvietot jaunas ielu nosaukumu norādes. Tiks sastādīta tāme par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem ielu nosaukumu norāžu sagatavošanai. Līdz gada beigām plānots uzstādīt nepieciešamās ielu norādes. Ēku numuru zīmes uz pašvaldībai piederošajām ēkām un SIA „Talsu namsaimnieks” apsaimniekotajām mājām ir uzstādītas. Par ēku numuru zīmju uzstādīšanu uz privātīpašumiem ir atbildīgs īpašnieks. Talsu novada pašvaldības policija iepriekš ir veikusi privātīpašumu numuru zīmju apsekošanu, tiks dots uzdevums apsekot privātīpašniekiem piederošo īpašumu numuru zīmes atkārtoti.

Sabilē, Kuldīgas ielas posmā, kur atrodas arī Sabiles tilts, asfaltsegumā radušās bedres tiek labotas regulāri, jāpiekrīt, ka asfalta segums nav līdzens un uz tā veidojas peļķes. Par Sabiles tilta rekonstrukciju – ir sagatavots tehniskais projekts un veikta tehniskā ekspertīze, tik tālā dokumentu sagatavošanas stadijā šis process vēl nav bijis. Saprotot tilta rekonstrukcijas izmaksas, tiek meklēti dažādi risinājumi finansējuma piesaistei tilta rekonstrukcijai.”

14.10.2015.

Jautājums:

Labdien!

Portāls TVNET vēlētos uzzināt Jūsu pašvaldības skaidrojumu par pašvaldības darbinieku atpūtas komandējumiem uz siltajām zemēm. Lūgums iepazīties ar kāda iedzīvotāja viedokli par šo jautājumu, kā arī atbildēt uz tajā izteiktajiem un TVNET uzdotajiem jautājumiem.

Kāds Talsu novada iedzīvotājs par pašvaldības darbinieku atpūtas komandējumiem uz siltajām zemēm rakstīja: "Daudziem iedzīvotājiem, tostarp man, neizpratni rada ikgadējie Talsu novada domes darbinieku apmaiņas braucieni uz sadraudzības pilsētu Alāniju, Turcijā, kas tiek veikti jau kopš 2006.gada. Ik gadu domes delegācija dodas uz Alāniju it kā apmaiņas vizītēs izglītības, kultūras, tūrisma, uzņēmējdarbības, valsts un pašvaldības pārvaldības jomā. Bet vai šādas draudzības un vizīšu mērķi nebūtu jāizskaidro Talsu novada iedzīvotājiem?

Nav šaubu, ka domes darbinieki - Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, 1.vietnieks Normunds Tropiņš, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja, deputāte Olga Blumbaha, pašvaldības izpilddirektora vietnieks Oskars Kļava un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede - arī šā gada maijā, ciemojoties Alānijā, uz novada iedzīvotāju rēķina veselu nedēļu ir atpūtušies, sauļojušies un baudījuši visādus labumus.

Bet, lai viņi nekavējoties mums paskaidro un pamato, ko konkrēti Talsu novada iedzīvotāji ir ieguvuši no šiem braucieniem, tieši kāda pieredze ir iegūta, īpaši tādās jomās kā izglītība, kultūra un valsts pārvalde, un kā tā tiek izmantota Talsu pašvaldības darbā? Vai ir iespējams uzzināt, cik domes darbinieku un cik reizes kopš 2006.gada ir bijuši Turcijā, cik Talsu novada iedzīvotāju naudas tas ir prasījis un kā tas palīdzējis pašvaldībai un iedzīvotājiem?

Izrādās, ka šogad vairāki pašvaldības darbinieki ir devušies arī komandējumos uz Krievijas pilsētu Ščolkovu. Jāpiezīmē, ka Ščolkovas pašvaldību vada Putina partijas Vienotā Krievija pārstāve Naģežda Surovceva. Vai tiešām, ņemot vērā Krievijas īstenoto karadarbību Ukrainā un to, ka gan Latvija, gan Rietumeiropas valstis ir pieņēmušas vienotu nostāju pret Krievijas īstenotajām aktivitātēm, Talsu novada domei būtu jāatbalsta un jāveicina šāda veida sadraudzība?

Arī atskaites par ieguvumiem no šādiem komandējumiem un to mērķiem nevienam nav pieejamas, lai gan Valsts kontrole ir rekomendējusi publicēt komandējumu tēriņus un atskaites, kā arī izstrādāt kārtību, kā tiek izvērtēta komandējumu nepieciešamība.

TVNET vēlētos uzzināt, kāds ir mērķis komandējumam uz Krievijas pilsētu Ščolkovu. Kas un kāpēc ir devies šajā komandējumā? Kāds būs ieguvums Talsu novadam pēc šī komandējuma? Vai var saņemt komandējuma atskaiti? Vai uzskatāt, ka, ņemot vērā esošo ģeopolitisko situāciju, Talsu novada pašvaldības pārstāvjiem būtu jādodas vizītē uz minēto Krievijas pilsētu?

Cik līdzekļu šogad, pērn un 2013.gadā ir iztērēts domes darbinieku dažādiem komandējumiem un vizītēm ārvalstīs? Uz kurām valstīm, uz cik ilgu laiku, kas un kāpēc ir devies?

Kā tiek noteikts, kādi tieši domes pārstāvji dosies komandējumos?

Vai patiess ir lasītāja apgalvojums, ka netiek ievēroti Valsts kontroles ieteikumi un joprojām netiek publicētas komandējumu atskaites? Turklāt pat deputātiem neesot šī informācija pieejama.

Atbild Inga Priede, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Atbildot uz portāla TVNET pārsūtīto, anonīmo Talsu novada iedzīvotāja vēstuli, kurā tiek jautāts par pašvaldības darbinieku „atpūtas” komandējumiem uz „siltajām zemēm”, varam atbildēt, ka informācija un plašas publikācijas pēc jebkura Talsu novada pašvaldības pārstāvja komandējuma tiek sniegtas gan informatīvajā izdevumā „Talsu Novada Ziņas”, gan reģionālajā laikrakstā „Talsu Vēstis”, gan mājaslapā www.talsi.lv, Latvijas Pašvaldību savienības žurnālā „LOGS”, portālos talsi24.lv, travelnews.lv, Talsu televīzijā un citos plašsaziņas līdzekļos. Jebkurš interesents jebkurā brīdī var iepazīties ar komandējumu aprakstiem uz Talsu novada pašvaldības sadarbības partneru valstīm mājaslapas sadaļā http://www.talsi.lv/starptautiska-sadarbiba kopš 2011. gada, bet vecākiem aprakstiem, vecās mājaslapas sadaļā.

Talsu novada pašvaldībai ir septiņi sadarbības partneri ārvalstīs, ar kuriem ir slēgti oficiāli sadarbības līgumi, kas paredz sadarbību izglītībā, kultūrā, sportā, tūrismā, ekonomikā un uzņēmējdarbībā, kā arī citās jomās. Bez oficiālajiem līgumiem un oficiālajām vizītēm nebūtu iespējama ne amatierkolektīvu, ne sporta komandu, ne skolēnu, ne mākslas izstāžu un cita veida pieredzes apmaiņa un sadraudzības veidošana.  Runājot konkrēti par sadarbību ar Alānijas pašvaldību Turcijā, esam panākuši, ka pateicoties tieši Talsu novada pašvaldības rekomendācijām, tur kopš aizvadītā gada oktobra darbojas Latvijas vēstniecības Turcijā Goda konsuls, kas palīdz tūristiem no Latvijas un Latvijas iedzīvotājiem Turcijā risināt problemātiskas situācijas.  Varam būt tikai pateicīgi Alānijas pašvaldībai, kas katru gadu aicina piedalīties Turcijas Starptautiskajā bērnu festivālā mūsu novada talantīgos un radošos skolēnus. Tā ir lieliska motivācija bērniem un jauniešiem darboties dažādos kolektīvos un piedalīties novadā notiekošajos pasākumos. Laidzes Profesionālās vidusskolas audzēknei bija iespēja piedalīties Starptautiskā Alānijas pavāru konkursā „Zelta kauss” kopā ar ēdināšanas nozares uzņēmēju Aivaru Varņecka kungu, iegūstot godalgotas vietas. Vairākkārt notikušas foto izstādes, arī skolēnu zīmējumu izstādes abās valstīs. Visus uzturēšanās izdevumus vienmēr sedz Alānijas pašvaldība. Tas pats attiecas uz iesākto tradīciju pludmales volejbolā. Savukārt jaunie futbolisti nu jau vairākus gadus pēc kārtas dodas uz Lejres pašvaldību Dānijā, lai kopā ar dāņu skolēniem trenētos futbola nometnē. Lejrē šogad deju nometnē pabija arī Pastendes mazie dejotāji.  Viens no vērienīgākajiem projektiem ir starptautiskās nometnes „MAN” rīkošana Talsu novadā, kur tiekas jaunieši no sadarbības partneru valstīm.

Vēstulē pieminēts, ka arī šogad uz Alāniju devās Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus, domes priekšsēdētāja 1. vietnieks Normunds Tropiņš, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja, deputāte Olga Blumbaha, pašvaldības izpilddirektora vietnieks Oskars Kļava un Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede, kura atbild par starptautisko sadarbību. Sadarbības līgumā ir minēts, ka vismaz vienreiz gadā oficiālās delegācijas rīko apmaiņas vizītes abās valstīs, vai nu pilsētas svētku ietvaros, vai citu iemeslu pēc, lai izvērtētu īstenotos mērķus, kā arī apspriestu un apstiprinātu turpmāko gadu sadarbības plānus. Proti, šajā reizē delegācijas pārstāvji apmeklēja jaunatklāto Latvijas Goda konsulātu, kurā izvērtēja 45 Alānijas uzņēmēju delegācijas vizīti Latvijas – Turcijas uzņēmēju forumā aizvadītā gada oktobrī, kā arī apsprieda iespēju pēc iespējas drīzāk panākt tiešos avio lidojumus starp Latviju un Alānijas reģionu abpusējai tūrisma attīstībai, atverot tiešo reisu Rīga – Gazipaša. Pēc abu pašvaldību iniciatīvas Goda konsuls Nurkans Sasmaz ir izdevis apjomīgu bukletu par sadarbību ar Talsu novada pašvaldību un Latvijas Vēstniecību Ankarā. Savukārt pārrunājot sadarbību ar Alānijas jauno mēru Adem Murat Yücel kungu, tika pārrunāta sadarbība izglītības jomā dažādu ES projektu ietvaros, dalība nometnē „MAN”, starptautisku sporta turnīru rīkošana, un sadarbība uzņēmējdarbības jomā, kurā jau ir veiktas zināmas iestrādnes. Šīs nedēļas laikā, notikušas sarunas ar Talsu uzņēmējiem par iespējamā netradicionālā uzņēmējdarbības veida darbību vienā no izklaides žanriem Alānijā, domājam, ka šī iecere noteikti īstenosies.  Pateicoties Talsu novada pašvaldības sadarbības līgumam, veidojusies cieša sadarbība starp Alānijas rūpniecības un uzņēmēju asociāciju un Talsu Komersantu klubu. Alānijas uzņēmēji ir pabijuši Talsos, savukārt Talsu novada uzņēmēji kopš 2011. gada vairākkārt viesojušies Alānijā un saņēmuši biznesa piedāvājumus.

Jāpiemin, ka 2012. gadā, kad Talsu novada domes priekšsēdētāja amatā bija Miervaldis Krotovs (ZZS), uz Alāniju devās 68 cilvēku liela delegācija, lai rīkotu Talsu un Latvijas dienas Alānijā. 45 delegācijas dalībniekiem, kuru sastāvā bija amatierkolektīvi, mākslinieki un daļa deputātu – Miervaldis Krotovs, Andris Dedzis, Solvita Ūdre, Ainārs Lūks, Alfons Spēks, ceļa izdevumus apmaksāja Talsu novada pašvaldība. Pārējie delegācijas pārstāvji: 15 uzņēmēji un trīs deputāti – Juzefa Kļava, Uldis Rozenbergs, Māris Grīnvalds ceļa izdevumus finansēja paši. Toreiz svētku dalībai izlietoti Ls 18 040. Plānojot 2012. gada pašvaldības budžetu, šim mērķim tika plānoti un apstiprināti Ls 20 000. Plānotie izdevumi galvenokārt tika iztērēti lidmašīnas biļetēm (Ls 10 860), komandējuma izdevumiem un kravas nogādāšanai (Ls 2072), kurā atradās mākslinieku darbi, šūpoļu konstrukcijas, mūzikas instrumenti, pārtikas preces nacionālajam galdam (Ls 2574 vērtībā) un tūrisma informācijas materiāli. Lidojuma biļete vienai personai izmaksā vidēji no 230 līdz 290 EUR. Arī šajā reizē Alānijā viesojās 15 Talsu Komersantu kluba biedri, tostarp, valdes priekšsēdētājs Andis Araks un valdes locekļi Lienīte Skaraine, Sandra Peimane, Arnis Briedis, kuru uzturēšanās izdevumus sedza Alānijas pašvaldība.

2013. gada augustā, kad Talsos tika rīkotas Turcijas dienas, šeit viesojās arī Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, pārstāvji no ārlietu ministrijas, viesi no Latvijas vēstniecības Turcijā un Turcijas vēstniecības Latvijā. Jau tad Talsu novada pašvaldība saņēma Atzinību no ārlietu ministrijas par Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē, un lielo ieguldīto darbu starptautiskās sadarbības veicināšanā, tādējādi papildinot ministriju un Latvijas Pašvaldību savienības ārlietu darbību.

Runājot par vēsturiski ilgstošo sadarbību ar Ščolkovas rajonu Krievijā, ar kuru sadarbība notiek kopš 1964. gada, veidojot senas tradīcijas, varam informēt, ka šajā gadījumā ir svarīgi saglabāt ekonomiskos sakarus – gan AS „Talsu piensaimnieks” siera produkti, gan Talsu puses zivju konservu produkcija bagātināja Krievijas metropoles un Ščolkovas veikalu plauktus.

Plānojot 2014. gada un 2015. gada budžetu, domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus („Talsu novada attīstībai”), ir noteicis limitu komandējumiem un delegāciju sastāvam, tādejādi samazinot komandējumiem atvēlētās izmaksas. Delegācijas sastāvs bieži vien tiek noteikts, balstoties uz saņemtajiem ielūgumiem, kur norādīti konkrētu sadarbības partneru kolēģu vārdi, un pamatojoties uz domes priekšsēdētāja ieteikumiem. 

Atbildot uz anonīmā vēstules autora jautājumu, kāpēc netiek pildītas Valsts kontroles rekomendācijas publicēt komandējuma tēriņus un atskaites, varam atbildēt, ka Valsts kontrole šādas rekomendācijas nav devusi. Deputātiem pēc ārvalstu vizītēm tiek sniegta informācija par sasniegtajiem mērķiem un demonstrētas vizuālās prezentācijas, kurās detalizēti tiek parādīti komandējumu darba kārtībā īstenotie procesi. Deputātiem ir iespēja uzdot jautājumus un iepazīties ar komandējuma atskaitēm. Ikviena Latvijas pašvaldība sadarbojas ar ārvalstu sadarbības partneriem, jo tāpat kā cilvēks nevar attīstīties vienatnē, tāpat arī katram pagastam, pilsētai, novadam ir nepieciešama draugu un kolēģu pieredze. Starptautiskai sadarbībai ir nozīmīga loma gan valstu, gan pašvaldību, gan cilvēku dzīvē, jo tikai gūstot jaunas atziņas, pieredzi un zināšanas mēs varam doties uz priekšu un kļūt konkurētspējīgi.

13.10.2015.

Jautājums: Vai nav paredzēta Mīlenbaha ielas apgaismošana Talsos posmā no Talsu 2. vidusskolas līdz pilsētas robežai?

Atbilde: Šā gada pilsētas pārvaldes budžetā nav paredzēts finansējums šiem darbiem, taču plānojam tos iekļaut 2016. gada budžeta projektā, par ko lems Talsu novada domes deputāti.

Jāpiebilst, ka šajā teritorijā nepieciešams uzstādīt ne tikai apgaismojumu, bet arī jāizveido gājēju ceļš. Līdz ar to projekts būs apjomīgāks un tā īstenošana aizņems vairāk laika. Jāpiebilst, ka šajā ceļa posmā ir aktīva smagā transporta kustība – šis ir faktors, kas būs jāņem vērā, strādājot pie šī ceļa posma sakārtošanas.

Jautājums: Vai nav paredzēts izbūvēt koka kāpnītes uz Talsu pilsētas virsotni? Tādā veidā pilskalns varētu kļūt par tūristu apmeklējuma objektu, kas pašreiz ir problemātiski.

Atbilde: Pusotru gadu Talsu novada pašvaldības speciālisti un pieaicinātie savas jomas lietpratēji strādāja pie Talsu deviņu pakalnu koncepcijas izveides. Koncepcija ietver visu Talsu pakalnu sakārtošanu, lai tos padarītu labāk pieejamus iedzīvotājiem un tūristiem. Šogad pirmie darbi veikti Leču kalnā, un iecerēts, ka tie noslēgsies nākamā gada pavasarī.

Pēc tam tiek plānots sakārtot Talsu pilskalnu – vairākās kalna pusēs iecerēts izveidot kāpnes, tiks atjaunoti arī soliņi. Tiek vērtēti dažādi varianti par interesanta tūrisma objekta izveidi pilskalna virsotnē, taču jāņem vērā, ka uz pilskalna atrodas arheoloģiskie izrakumi, kas ierobežo dažādu radošu ideju īstenošanu.

Jāpiebilst, ka deviņu pakalnu koncepcijas īstenošana atkarīga no pašvaldības finansējuma iespējām – visu Talsu pakalnu sakārtošana var aizņemt vairākus gadus, jo darbi tiks īstenoti pakāpeniski.

Atbildes sniedza Talsu pilsētas pārvaldes vadītājs Ģirts Kalnbirze

1.07.2015.

„ Cik lielā apmērā tiek piemērots naudas sods par zāles nenopļaušanu privātā teritorijā? Vai sods tiek piemērots tikai pilsētas teritorijā, vai arī ārpus tās?”

Talsu novada saistošie noteikumi nosaka: „Par īpašumā esošās un īpašumam pieguļošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, notekas) netīrīšanu, zāles nepļaušanu (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm), netīrīšanu līdz brauktuves malai, soda īpašnieku vai citu atbildīgo personu, ar kuru noslēgts apsaimniekošanas līgums. Vainīgajai personai uzliek naudas sodu no 7,00 euro līdz 20,00 euro; Par īpašumā esošās un īpašumam pieguļošās publiskā lietošanā esošās teritorijas (gājēju ietves, notekas) netīrīšanu, zāles nepļaušanu (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm), netīrīšanu līdz brauktuves malai, soda īpašnieku vai citu atbildīgo personu, ar kuru noslēgts apsaimniekošanas līgums, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā, vainīgajai personai uzliek naudas sodu no 20,00 euro līdz 70,00 euro. Dzīvojamo ēku īpašniekiem, apsaimniekotājiem, pārvaldniekiem, nomniekiem, zemesgabala īpašniekiem, u. c teritorijas īpašniekiem, valdītājiem un lietotājiem jānodrošina zālienu un grāvju tīrīšana, zāles pļaušana (zāles garums nedrīkst pārsniegt 20 cm garumu), nepieļaut teritorijas aizaugšanu ar krūmiem. Par šo noteikumu neievērošanu vainīgajai personai tiek uzlikts naudas sods no 7,00 euro līdz 70,00 euro."
Saistošie noteikumi attiecas uz visu Talsu novada teritoriju.

Atbildi sagatavoja Inita Fedko, Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas Komunikācijas speciāliste

11.06.2015.

Talsu novada pašvaldība ir saņēmusi iesniegumu no 15 jauniešiem par 30. maijā Talsu Sauleskalna estrādē notikušo pasākumu „Iegriežam vasaru Talsos”.

Klāvs Priedītis jauniešu vārdā pauž sašutumu, ka pasākuma organizatori – SIA „Koncertbārs LS” iepriekš nebrīdinot pasākuma apmeklētājus, prasījuši papildus samaksu 3.00 eur apmērā, par papildus biļetes iegādi, lai būtu iespējams iziet un atgriezties pasākuma teritorijā – Sauleskalna estrādē.

Pasākuma organizatori ir SIA „Koncertbārs LS”, ar kuru Talsu tautas nams noslēdza līgumu par telpu (pasākuma norises vietas) nomu. Tādēļ visa atbildība par pasākuma norisi un saturu ir SIA „Koncertbārs LS” atbildība. Katram pasākuma rīkotājam ir savi noteikumi un prasības, ko Talsu tautas nams nevar ietekmēt, vienīgi var izvērtēt, vai turpmāk sadarboties ar šo uzņēmumu un nākamajā gadā rīkot iepriekšminēto pasākumu. Talsu novada pašvaldība ir lūgusi skaidrojumu arī Patērētāju tiesību aizsardzības centram, vai šāda pasākuma organizatora rīcība atbilst likuma normām. Tiklīdz pašvaldība būs saņēmusi atbildi, arī tā tiks publicēta „Talsu Novada Ziņās” un mājaslapā www.talsi.lv. Pašvaldība organizatoru vārdā atvainojas pasākuma apmeklētājiem par sagādātajām neērtībām.

Vēstule no vēstules iniciatora Klāva Priedīša un domubiedriem:
“Vēlos izteikt neapmierinātību ar SIA „Koncertbārs LS” piekopto praksi starpnovadu nozīmes pasākuma „Iegriežam vasaru Talsos 2015” organizēšanā. Organizatoru rīcība ietekmē ne tikai Talsu novada vietējos iedzīvotājus, bet arī Talsu novada viesus, tādējādi atstājot sliktu iespaidu uz Talsu novada tēlu. Minētā pasākuma organizatori bez savlaicīga brīdinājuma pasākuma dalībniekiem uzlika par pienākuma maksāt papildus samaksu 3.00 eur apmērā par iespēju pasākuma norises laikā pamest un atkārtoti atgriezties pasākuma norises vietā. Kamēr koncerta organizatoru pārstāvji, un Talsu tautas nama administrācija šo praksi skaidro kā atbilstošu likumam, uzskatu, ka tā neatbilst apmeklētājus cienošai rīcībai. (Red: Jāpiebilst, ka Talsu tautas nama administrācija nav devusi skaidrojumu par šādas prakses atbilstību likumam”). Šajā situācijā visvairāk cieš mazāk nodrošinātie Talsu novada iedzīvotāji (tajā skaitā jaunieši) un visi pasākuma apmeklētāji, kuri neiegādājās ieejas biļetes Talsu tautas nama kasē. Šie iedzīvotāji tika negaidīti atstāti negodīgas izvēles priekšā, jo viņi netika savlaicīgi informēti par iepriekš minēto papildus samaksu. Ņemot vērā to, ka pasākums norisinājās 13 stundu garumā, šādu organizatoru rīcību nevar uzskatīt par pamatotu un apmeklētāju cienošu rīcību.
Pasākuma organizēšanā iesaistītajām pusēm uzstādu šādas prasības:

- Talsu Tautas nama direktorei turpmāk līgumos ar pasākumu organizatoriem noteikt par pienākumu savlaicīgu pasākuma apmeklētāju informēšanu par jebkādām izmaksām, kuras saistītas ar pasākuma norises vietas pamešanu un atkārtotu apmeklēšanu, šo informāciju iekļaujot visos pasākuma publicitātes materiālos, kuros tiek minēta pasākuma apmeklējuma cena.
- Talsu novada sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai sniegt paskaidrojumu Talsu novada iedzīvotājiem par Talsu novada pašvaldības nostāju šajā jautājumā, informējot tos gan ar interneta starpniecību, gan ar vietējo laikrakstu starpniecību.

- Talsu novada domes priekšsēdētājam un izpilddirektoram rūpēties par to, lai Talsu novada pārvaldība visās pašvaldības iestādēs notiek ar cieņu pret Talsu novada iedzīvotājiem un viesiem.
- Pasākuma organizatoriem sniegt paskaidrojumu pasākuma apmeklētājiem par savas rīcības motīviem, pamatotību un tās atbilstību spēkā esošajiem likumiem.
Tā kā darbinieki pie ieejas atteicās izsaukt pasākuma organizatorus, šos darbiniekus uzskatu par oficiāliem organizatoru pārstāvjiem.

SIA „Koncertbārs LS” atbilde:

SIA „Koncertbārs LS”, turpmāk tekstā saukta Sabiedrība, ir saņēmusi vairākas e-pasta vēstules, kas nosūtītas no e-pasta adreses klavs@prieditis.lv. Sabiedrība uzskata, ka sūtījuma autors ir viens, un nav nepieciešams sniegt atbildi uz katru sūtījumu atsevišķi. Izvērtējot šajā sūtījumā norādīto, Sabiedrība ir sagatavojusi sekojošu atbildi.

Iesākumā Sabiedrība vēlas norādīt uz vispārīgu informāciju. Lielkoncerts „Iegriežam vasaru Talsos” ir viens no lielākajiem pasākumiem Kurzemē. To nosaka gan pēc plašās kultūras programmas, gan pēc lielā apmeklētāju skaita. Pasākuma nosaukumā ir iekļauts pilsētas nosaukumus, tādā veidā popularizējot gan pilsētu, gan novadu ar mērķi nākotnē piesaistīt pilsētas viesus, arī tūristus un uzlabot pilsētas ekonomiku. Sabiedrība ieejas biļešu pārdošanas vietnē redz datus, kurās pilsētās tiek iegādātas biļetes un šī statistika liecina par to, ka 50% apmeklētāju ir Talsu novada iedzīvotāji un pārējie 50% ir no citām pilsētām (Rīga, Liepāja, Ventspils, Kuldīga, Saldus, Valmiera, Jelgava, Dobele, Tukums, Kandava u.c.). Minētā statistika liecina par to, ka šis pasākums ir viens no lielākajiem pasākumiem Kurzemē un Sabiedrības mērķis ir šo pasākumu padarīt par vienu no lielākajiem pasākumiem Latvijā. Šāds Sabiedrības mērķis pozitīvi ietekmēs Talsu novada ekonomiku (pasākuma apmeklētāji izmantos vietējo uzņēmēju sniegtos pakalpojumus – viesnīcas, kafejnīcas, veikalus u.c.) un kultūras dzīvi. Sabiedrības ieskatā ieguvēju no pasākuma „Iegriežam vasaru Talsos” skaits, samērojot ar neapmierināto apmeklētāju skaitu, ir daudz lielāks.

Sabiedrība vērš sūtījuma autora uzmanību uz faktu, ka pasākuma „Iegriežam vasaru Talsos 2015” organizators ir privātpersona un nav saistīts ar Talsu novada pašvaldību. Sabiedrība īsteno savu komercdarbību organizējot konkrēto pasākumu, nomājot Sauleskalna estrādi no Talsu novada pašvaldības. Līdz ar to Sabiedrība kā privātpersona ir tiesīga savas komercdarbības ietvaros noteikt pasākuma norisi. Ņemot vērā, ka privāttiesībās pastāv privātautonomijas princips – atļauts ir viss, kas nav aizliegts.

Pasākums „Iegriežam vasaru Talsos” ir ar plašu kultūras programmu, kad vienas dienas laikā uz vienas skatuves apmeklētājiem ir iespējams kvalitatīvā dzīvajā skanējumā klausīties desmit Latvijā populāras mūzikas grupas, vērot izklaidējošu programmu grupu uzstāšanās starplaikos, kā arī vērot uguņošanu. Ņemot vērā pasākuma kopējo ilgumu (vairāk nekā 12 stundas), Sabiedrība ir nodrošinājusi, lai pasākuma norises vietā būtu pieejami dažāda veida dzērieni, ēdieni un izklaides bērniem. Līdz ar to, pretēji sūtījuma autora viedoklim, Sabiedrība uzskata, ka šāds pasākums tikai attīsta kultūras dzīvi un priecē ikvienu apmeklētāju. Šajā sakarā būtiski norādīt, ka visa plašā pasākuma programma apmeklētājiem ir pieejama tikai par 7.00 eur, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, un 10.00 eur, pērkot biļeti pasākuma norises dienā, kaut gan vidējā ieejas biļetes cena tikai uz vienas grupas koncertu Latvijā ir ap 5.00 eur.

Sabiedrībai nav nekāda tiesiska pienākuma nodrošināt, ka ieejas biļete ir derīga atkārtotai ieejai pasākuma norises teritorijā. Šāda informācija nekur nav tikusi norādīta. Tā ir pilnīgi saprotama prakse, ka ieejas biļete ir derīgai vienai ieiešanas reizei pasākuma norises teritorijā. Ņemot vērā, ka Sabiedrība ir privātpersona, kas nesaņem nekādu atbalstu no pašvaldības, tad Sabiedrība ir tiesīga ieviest atsevišķus noteikumus, lai būtu iespējams segt visas pasākuma izmaksas. Vienlaikus būtiski norādīt, ka, lai gan Sabiedrībai būtu visas tiesības noteikt, ka izejot no pasākuma norises teritorijas, ieejas biļete kļūst nederīga, kā rezultātā būtu jāiegādājas jauna ieejas biļete par pilnu cenu, Sabiedrība ar sapratni izturas pret pasākuma apmeklētājiem un ir ieviesusi noteikumu, ka par 3.00 eur ir iespējams iegādāties biļeti vairākkārtējai ieiešanai pasākuma norises teritorijā.

Attiecībā uz sūtījuma autora norādi par to, ka Sabiedrība bez brīdinājuma ir ieviesusi papildus 3.00 eur biļetei vairākkārtējai ieiešanai pasākuma norises teritorijā, organizatori norāda, ka, pirmkārt, nekur nav bijusi norādīta informācija, ka iepriekš pārdošanā iegādātā biļete ir derīga arī atstājot pasākuma norises vietu, otrkārt, tā ir pilnīgi loģiska un saprotama prakse, ka pasākuma ieejas biļete ir vienreizēja un atkārtota ieeja ar vienreiz izmantotu biļeti nav iespējama, treškārt, informācija par to, ka biļete ir derīga tikai vienai ieiešanai pasākuma norises teritorijā un atkārtotai ieiešanai nepieciešams iegādāties biļeti par 3.00 eur, kas nodrošina iespēju vairākkārt atstāt un atgriezties pasākuma norises vietā, tika izvietota uz liela izmēra ziņojuma dēļa tieši pirms ieejas pasākuma norises teritorijā, ceturtkārt, Sabiedrības informatīvais tālrunis un e-pasts ir aktīvs, un ikviena persona pirms biļetes iegādāšanās varēja pārliecināties par sev aktuāliem jautājumiem.

Savukārt attiecībā uz sūtījuma autora pieprasījumu sniegt paskaidrojumus Sabiedrības darbības atbilstību likumiem, atkārtoti jānorāda, ka Sabiedrība darbojas privāttiesību sfērā un Sabiedrība ir tiesīga veikt jebkādas darbības, kas nav aizliegtas ar normatīvajiem aktiem. Uz šo brīdi spēkā esošās tiesību normas neparedz pasākuma organizatora pienākumu nodrošināt, ka apmeklētāju iegādātās ieejas biļetes ir izmantojamas vairākkārtējai ieiešanai pasākuma norises teritorijā. Tāpat normatīvajos aktos nav noteikts pienākums informēt apmeklētājus, ka pasākuma ieejas biļete ir derīga tikai vienai ieiešanas reizei pasākuma norises teritorijā.

Sabiedrība kategoriski noraida jebkādus pārmetumus par necienīgu izturēšanos pret pasākuma apmeklētājiem, jo, kā jau iepriekš norādīts, pasākuma ieejas biļete cena, salīdzinot ar līdzīga rakstura pasākumiem un piedāvāto pasākuma programmu, ir zema, kā arī pasākuma norises teritorijā ir nodrošināti nepieciešamāki pakalpojumi. Sabiedrība organizē pasākumus ar mērķi aktualizēt kultūras dzīvi ārpus galvaspilsētas, lai iepriecinātu Talsu iedzīvotājus un pilsētas viesus. Būtiski norādīt, ka pasākuma apmeklētāju skaits bija vairāk nekā četri tūkstoši un pārsvarā visiem šis pasākums saistās ar pozitīvām emocijām.”

Ar cieņu,

SIA „Koncertbārs LS” vadība 

Atbildi sagatavoja: Inga Priede, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

01.01.2015

Jaunā māmiņa interesējas kā var saņemt jaundzimušā bērniņa vienreizējo piedzimšanas pabalstu:

Atbilde:

Lai saņemtu vienreizēju piedzimšanas pabalstu:

Ø  Dzimtsarakstu nodaļā reģistrē jaundzimušo;

Ø  Deklarē bērna dzīvesvietu Dzimtsarakstu nodaļā, vai Kareivju ielā 7 Talsos, 111.kab., vai pagasta pārvaldē, vai www.latvija.lv ;

                     ·            Sociālajā dienestā iesniedz rakstveida iesniegumu pabalsta pieprasīšanai un uzrāda jaundzimušā bērna dzimšanas apliecības oriģinālu.

Iesniegumu pabalsta saņemšanai var iesniegt: Sociālajā dienestā , Kareivju ielā 7, Talsos, 101., 102. vai 103.kabinetā pie sociālā darbinieka pirmdienās, ceturtdienās no plkst. 9.00-16.00, otrdienās no plkst. 9.00 -18.00., vai sava pagasta pārvaldē pie sociālā darbinieka pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 9-12 un 13-16, otrdienās no plkst. 9-12 un 13-18.

Pabalsts ir vienreizējs un tā apmērs ir:

Ø   150,00 EUR par bērnu;

Ø   300,00 EUR par bērnu, ja dzimuši dvīņi;

21.04.2015.

Jautājums:

„Krievraga ielas iedzīvotāju vārdā vēlos noskaidrot, kad šajā ielā sāksies paredzētie būvdarbi? Gribam noskaidrot, cik ilgi iela būs slēgta, jo iepriekš ir jāzina, kur novietot automašīnas un kā veiksmīgāk organizēt pārvietošanos.”

Atbilde:

Sanita Liepiņa, SIA „Talsu ūdens” sabiedrisko attiecību speciāliste:

„Krievraga ielā Talsos paredzēti būvdarbi, lai realizētu projektu „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Talsos, II kārta”.

SIA „Talsu ūdens" informē iedzīvotājus konkrētajās ielās par plānotajiem termiņiem un satiksmes ierobežojumiem neilgi pirms darbu uzsākšanas, jo dažādu apstākļu dēļ grafikā mēdz būt izmaiņas. Krievraga ielā šobrīd veikta tikai trases nospraušana, bet nav zināms konkrēts laiks, kad būvdarbi Krievraga ielā varētu sākties. Tiem tuvojoties, iedzīvotājiem tiks izsūtītas informatīvas vēstules.”

23.03.2015.

Jautājums:

tel.        6323215563232155

12.03.2015.

„Bērnu pieteicu rindā Talsu novada pirmsskolas izglītības iestādē, bet mūsu deklarētā adrese ir Dundaga novadā. Tas nozīmē, ka nāksies gaidīt, kad atbrīvosies vai būs kāda brīva vieta, jo priekšroka ir Talsu novadā deklarētiem bērniņiem. Vai mēs varam saņemt pašvaldības līdzfinansējumu, ja neesam pieteikušies deklarētās dzīvesvietas novada pirmsskolas izglītības iestādē?”

Atbild Dace Ivanova, Talsu novada Izglītības pārvaldes pirmsskolas speciāliste:

„Pašvaldību savstarpējos norēķinus nosaka 1999. 13.07. Ministru kabineta noteikumi Nr. 250 „Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem”.

Tiklīdz Jūsu bērns sāks apmeklēt kādu no Talsu novada pirmsskolas izglītības iestādēm, viņš tiks reģistrēts iestādes bērnu sarakstā. Talsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes atbildīgais darbinieks fiksēs šo faktu un sagatavos līgumu, kuru nosūtīs bērna deklarētās dzīvesvietas pašvaldībai. Tā veiks savstarpējos norēķinus. Jums kā vecākam nav jākārto nekādas formalitātes.”

13.03.2015.

„Daudzbērnu ģimeņu bērniem tiek nodrošināta apmaksāta ēdināšana izglītības iestādē. Vai nav iespējams noorganizēt automātisku rēķinu apmaksu starp skolām un bērnudārziem, jo strādājošiem vecākiem ne vienmēr ir iespēja nodot čekus.”

„Sociālais dienests informē, ka sagatavotu iesniegumu ar pievienotajiem maksājumu apliecinošajiem dokumentiem var iesniegt Sociālajā dienestā Kareivju ielā 7, Talsos (101. kab.,102.  kab. vai  103. kab. pie sociālā darbinieka). Pirmdienās, trešdienās, ceturtdienās tas iespējams no 9.00 līdz 17.00, bet otrdienās no 9.00 līdz 18.00.

Tos var arī aizlīmētā aploksnē nodot apmeklētāju pieņemšanas centrā  Kareivju ielā 7, Talsos ar norādi Sociālajam dienestam. Apmeklētāju pieņemšanas centra darba laiks ir no 8.00 līdz 17.00, bet otrdienās no 8.00 līdz 19.00.

Ja dzīvojat ārpus Talsiem, tad šos apliecinošos dokumentus iespējams nodot attiecīgās teritorijas sociālajam darbiniekam (apmeklētāju pieņemšanas laiki pagasta pārvaldēs:

pirmdienās un ceturtdienās no 9.00 līdz 12.00 un no 13.00 līdz 16.00, otrdienās no 9 līdz 12.00 un no 13.00 līdz 18.00). Tos var nodot aizlīmētā aploksnē  pagasta pārvaldes sekretārei, norādot „Sociālajam darbiniekam”. 

Iesnieguma veidlapa pieejama: http://www.talsi.lv/veidlapas

Informējam, ka nākotnē tiek domāts par citādu apmaksas sistēmu.”

13.03.2015.

„Pagājušajā gadā tika runāts, ka SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” jaunajā Talsu filiālē būs pieejamas neirologa konsultācijas. Patlaban, skatoties slimnīcas speciālistu piedāvājumu, neirologa konsultācijas nav minētas.”

Atbild SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” valdes locekle Kristīna Bidzāne:

„Speciālistu trūkums Latvijā jūtams katrā reģionālajā slimnīcā. Tas tika atzīmēts arī veselības ministra Gunta Belēviča vizītes laikā Talsos. SIA „Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca” vadība strādā, lai darbam Talsu filiāles ambulatorajā nodaļā piesaistītu jaunus speciālistus, tai skaitā arī neirologu. Neirologus darbam reģionos ir ļoti grūti nodrošināt, jo tie nedaudzie speciālisti – neirologi –, kas beidz rezidentūru, paliek strādāt Rīgā.

Pašreiz Talsos, SIA „Talsu veselības centrs”, pieņem viens speciālists neirologs – daktere Ildze Ezerniece.

13.03.2015.

Kāds Talsu novada iedzīvotājs vērsās Talsu novada pašvaldībā, lai noskaidrotu kinoteātra „Auseklis” nākotnes iespējas. „Vai nav pienācis laiks padomāt par Talsu kino renovāciju? (..) Kamēr visā pasaulē kinoteātrus gāž riņķī apmeklētāji, skatoties lielbudžeta kases grāvējus, Talsos tiek rādītas garlaicīgas un nepopulāras kinofilmas, ko apmeklē no trīs līdz desmit cilvēki seansā! Es tiešām ceru, ka mums tuvākajā laikā nebūs jāatsakās no Talsu kino pavisam, bet vai nav pēdējais laiks kaut ko mainīt?” raksta iedzīvotājs.

„Talsu novada pašvaldība informē, ka jautājumu par kinoteātra „Auseklis” darbību Talsu novadā aktualizēja 2014. gada sākumā, kad sabiedrība tika informēta par nepieciešamo kinoteātra aparatūras digitalizēšanu. Bez tās nav iespējams demonstrēt jaunāko kino repertuāru. Situācija bija zināma jau pirmā Talsu novada sasaukuma laikā, kad, izveidojot darba grupas, netika gūts nepieciešamais rezultāts.

Patlaban Talsu novada galvenā prioritāte ir jaunu Talsu Galvenās bibliotēkas vajadzībām piemērotu telpu izbūve. Šobrīd tiek meklēti veidi, kā šim mērķim piesaistīt nepieciešamo finansējumu.

Talsu novada pašvaldība nepārtraukti meklē arī Eiropas Savienības struktūrfondu piedāvātās iespējas, kas palīdzētu atrisināt kinoteātra „Auseklis” problēmas. Diemžēl atbalsts līdz šim nav rasts. Jāņem vērā, ka kinoteātrī nepieciešami ieguldījumi ne tikai iekārtu digitalizēšanai, bet arī telpu rekonstrukcijai. Lai noskaidrotu, kādu šīs ēkas modeli Talsu novads vēlas redzēt nākotnē, ir izveidota darba grupa, kas strādā pie nepieciešamās koncepcijas izveides. Līdztekus tam regulāri tiek pārbaudītas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības vai valsts finansējumu iekārtu digitalizēšanai, cerot, ka vismaz līdz 2020. gadam šī problēma tiks atrisināta.

Talsu novada pašvaldība ir gatava atbalstīt ikvienu privātu iniciatīvu, kas būtu vērsta uz kinoteātra attīstību un arī esošās ēkas piepildīšanu ar kvalitatīvu saturu, iespējams, pat tādējādi radot jaunas darbavietas.”

09.03.2015.

Iedzīvotājas jautājums: Kas ietverts zem 24 EUR/h, kas šobrīd jāmaksā par SIA „Talsu ūdens” sniegtajiem santehniķa pakalpojumiem?

SIA „Talsu ūdens” pamatuzdevums ir nodrošināt ūdens ieguvi, sagatavošanu un piegādi un notekūdeņu novadīšanu un attīrīšanu, kā arī citus ūdenssaimniecības pakalpojumus uzņēmuma darbībās zonās - Talsu un Stendes pilsētā, Laidzes pagasta Zvirgzdos un Paugurciemā, Lībagu pagasta Dižstendē un Mundigciemā - normatīvajos aktos un Talsu novada pašvaldības deleģēšanas līgumā noteiktajā kārtībā un apjomā.

Santehnikas pakalpojumus SIA „Talsu ūdens” sniedz tikai kā papildus pakalpojumus – komercpakalpojumus -, izvērtējot katrā konkrētajā gadījumā pieejamos resursus un iespējas šādu darbu veikšanai.

Santehnikas pakalpojuma izmaksas ietver darbinieku algas, sociālās iemaksas,   rentabilitāti, transporta izmaksas (degvielu, amortizāciju, uzturēšanu), palīgmateriālu izmaksas, daļēji administrācijas izdevumus šo pakalpojumu administrējot, iekārtu/instrumentu amortizāciju un to uzturēšanu, mobilos sakarus darbiniekiem, kas veic šos uzdevumus, fiksētos sakarus un citus izdevumus, lai sabiedrībai šī pakalpojuma sniegšana būtu rentabla.

Tā kā SIA „Talsu ūdens” nav vienīgais santehnikas pakalpojumu sniedzējs Talsu novadā, iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties viņam ērtāko, piemērotāko un ekonomiski izdevīgāko piedāvājumu.

Sanita Liepiņa

SIA „Talsu ūdens” sabiedrisko attiecību speciāliste

Tālrunis: 6322221663222216

E-pasts: sanita.liepina@talsuudens.lv

26.02.2015.

Nekustamā īpašuma nodoklis

Ir iesācies kārtējais taksācijas gads, un pašvaldība ir izsūtījusi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem maksāšanas paziņojumus par aprēķināto nekustamo īpašuma nodokli (turpmāk – NĪN).

Tā kā daudzi iedzīvotāji vēršas pie pašvaldības speciālistiem ar jautājumiem par aprēķināto NĪN, sniedzam atbildes uz šobrīd aktuāliem jautājumiem:

Kāpēc maksāšanas paziņojums par NĪN tiek sūtīts personai, kura ir mirusi?

Maksāšanas paziņojums tiek sūtīts personai, kuras īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā (tajā skaitā arī personai, kura ir mirusi, uz tās pēdējo deklarēto dzīvesvietu). Kad mantinieks savas mantojuma tiesības būs nostiprinājis zemesgrāmatā, maksāšanas paziņojums tiks sagatavots un nosūtīts mantiniekam – jaunajam nekustamā īpašuma īpašniekam.

Kāpēc tiek aprēķināts papildu nodoklis par neapstrādāto lauksaimniecībā izmantojamo zemi?

Ar NĪN papildu likmi 1,5% apmērā tiek aplikta neapstrādātā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība.  Pašvaldībai informāciju par neapstrādātajām lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienībām līdz kārtējā gada 1. novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienests. Pašvaldība, pamatojoties uz šo iesniegto informāciju, veic papildus NĪN aprēķinu. Gadījumos, kad NĪN maksātājs apstrīd papildus aprēķināto nodokli, pašvaldība lūdz Lauku atbalsta dienestu atkārtoti apsekot nekustamo īpašumu un sniegt atkārtotu slēdzienu.

Apmeklētājus par NĪN jautājumiem pieņem Talsu novada pašvaldībā, Kareivju ielā 7, Talsos (212.kab), darba dienās no 8.00 līdz 17.00 (otrdienās līdz 19.00) ar pusdienas pārtraukumu no 12.00 līdz 13.00, tālr. 6323212463232124.

Inga Romaško

NĪN administratore

4.02.2015.

Iedzīvotāja Daiga atsūtījusi jautājumu:

"Kādēļ ar tik lielu novēlošanos mājaslapā tiek publicēti domes un komiteju sēžu protokoli? Ir jau februāris, bet par janvāri ir tikai viens protokols domes sēdei, pārējiem vispār neviena?"

Atbildi sagatavoja, Mārīte Indriksone, Talsu novada pašvaldības Kancelejas vadītāja un Inga Priede, Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:

„Janvāra mēneša otrā domes sēde notika 2015.gada 29.janvārī. Likuma “Par pašvaldībām” 37.pants paredz, ka domes sēdes protokolu domes priekšsēdētājs paraksta ne vēlāk kā piektajā darbdienā pēc sēdes, norādot parakstīšanas datumu. Šajā gadījumā tas ir 2015.gada 5.februāris. Kad tiks parakstīts domes sēdes protokols un domes lēmumi, tad tie tiks publicēti pašvaldības mājas lapā www.talsi.lv sadaļā: pašvaldība/domes sēdes, ne vēlāk kā trešajā darbdienā pēc parakstīšanas (26.pants).

Līdz 2014. gada 31. decembrim pašvaldības mājas lapā domes komiteju sēžu protokoli tika publicēti, bet sākot ar 2015. gada janvāri, tas vairs netiks darīts, jo likums „Par pašvaldībām” nenosaka, ka komiteju sēžu protokoli ir jāpublicē pašvaldības mājas lapā internetā, un ka tiem jābūt publiski pieejamiem. Talsu novada pašvaldība bija vienīgā Latvijā, kas komiteju sēžu protokolus publiskoja. Atgādinām, ka gan domes komiteju sēdes, gan domes sēdes ir atklātas un tajās var piedalīties ikviens interesents. Tāpat domes sēdēs lemtais tiek atspoguļots pašvaldības izdevumā „Talsu Novada Ziņas”. Iedzīvotāji, kuriem nepieciešama informācija par kādu no komitejās skatītājiem jautājumiem, var griezties Apmeklētāju pieņemšanas centrā, Kareivju ielā 7, Talsos.

Informējam, ka sākot ar 2015.gada 1.jūliju, pašvaldībām būs jānodrošina domes sēžu ierakstīšana audioformātā, un audioieraksti jāievieto pašvaldības mājas lapā. Talsu novada pašvaldība jau ir iegādājusies nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, un veic sēžu ierakstu testēšanu."

03.02.2015.

Iedzīvotājas jautājums.

Inga, kura šobrīd nedzīvo Latvijā jautā: "Vēlējāmies uzzināt vai pietiek ar vienu cilvēku, kam līdzi būtu abu personu pases, lai pieteiktu laulības reģistrāciju, piemēram, februārī, ja vēlamies precēties jūlijā?"

Atbildi sniedz Talsu novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja - Antra Jesineviča

27.01.2015.

Pēc iedzīvotu uzdotajiem jautājumim par NĪN, sniedzam atbildi.

09.05.2014.

Jautājums: Jau vairākus gadus braucot pa Talsu šoseju pie Vīcežu muižas ceļa malā priecē stārķu ligzdas, kas ir uzbūvētas uz elektrības stabiem. Šajā svētdienā braucot garām Vīcežu muižai, 200 m aiz tās Talsu virzienā redzēju nogāzušos šo ligzdu no elektrības staba un uz šī elektrības staba nolaidušos divus stārķus. Saprotams, ka to ligzdu ir apdzīvojuši šie divi stārķi, bet ligzda, visticamāk, ir nogāzusies.
Iespējams, ka šī situācija attiecas uz citu Talsu pašvaldības institūciju,bet ceru, ka jūs zināsiet, kam nodot šo informāciju tālāk, lai to atrisinātu.

Atbilde: "Lībagu pagasta pārvalde par šo situāciju informējusi staba īpašnieku „Lattelecom”. 6.maijā veikta apsekošana un konstatēts, ka stārķis jau paguvis iekārtot sev jaunu ligzdu šajā pašā vietā un iejaukšanās no malas nav nepieciešama.

„Lattelecom” paskaidroja, ka šādos gadījumos stingri tiek ievēroti Ministru Kabineta noteikumi Nr.940 par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu.

Lai nodrošinātu mikroliegumu apsaimniekošanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, var veikt darbības, kuras eksperts norādījis atzinumā, ja tās nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzību – viena no šādām darbībām ir ligzdas nostiprināšana, ja ligzdas koks ir bojāts vai nestabils; mākslīgās ligzdas būve līdzās esošai ligzdai, ja ligzdas nostiprināšana nenodrošina tās stabilitāti."

Ar cieņu,

Lībagu pagasta pārvaldes vadītāja

Lauma Jaunpujēna

02.05.2014.

Sakiet lūdzu kad tiks atvērta Talsu slimnica? Un vai tur būs dzemdību nodaļa?

"Plānots, ka jaunā slimnīca savas durvis pacientiem varēs vērt vasaras otrajā pusē. Pārcelšanās uz jauno ēku tiks organizēta tā, lai pēc iespējas nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nepārtrauktību. No 1.jūlija slimnīcā darbu sāks dienasstacionārs bērniem. Dzemdību nodaļa jaunajā slimnīcā nebūs, jo šāds pakalpojums SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" Talsu filiālē netika plānots. Gribu informēt, ka no pagājušā gada oktobra Talsu filiālē veiksmīgi darbojas  grūtnieču aprūpes kabinets, kurā topošās māmiņas uzskaitē ņem vecmāte. Talsos strādā un grūtnieces aprūpē vecmāte T.Neilande. Informācijai:  http://www.ziemelkurzemesslimnica.lv/lv/informacija/jaunumi/929-talsu-grutnieces-iepazist-ventspils-dzemdibu-nodalu.html."

Cieņā,
Kristīna Bidzāne

SIA”Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca”

27. 02. 2014.

Jautā "Latvijas Avīze": Vai Talsu novada pašvaldība atbalsta novada kuplās ģimenes?
Ja jā – tad kā? Ja nē - kas tam par iemeslu?

Atbilde:

Talsu novada domes 14.06.2012. saistošajos noteikumos Nr.12 „Par materiālo palīdzību Talsu novada pašvaldībā” šogad ir veikti grozījumi, lai sākot ar 2014.gadu īpaši atbalstītu daudzbērnu ģimenes, proti:

1) tiek piešķirts pabalsts bērnu ēdināšanas izdevumu apmaksai daudzbērnu ģimenēm, kur izglītības iestādes apmeklē trīs un vairāk nepilngadīgi bērni;

2) pabalsts kultūras, atpūtas un sporta pasākumu apmeklēšanai daudzbērnu ģimenēm ar trīs un vairāk nepilngadīgiem bērniem.

No 2010.gada ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu vecumā līdz 20 gadiem, kuri dzīvo ģimenēs un mācās, tiek samazināta maksa par bērna uzturēšanos pirmsskolas izglītības iestādē (30-50%).

Lai mazinātu nodokļu slogu daudzbērnu ģimenēm, pašvaldība, sākot ar 2013. gadu, piemēro likumā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa samazinājumu par 50 procentiem no aprēķinātās nodokļa summas par dzīvojamām mājām, dzīvojamo māju daļām (arī dzīvokļiem), kā arī telpu grupām nedzīvojamās ēkās, kuras tiek izmantotas dzīvošanai, un tām piekritīgo zemi, ja šai personai (pašai vai kopā ar laulāto vai tās laulātajam) ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 18 gadiem (arī aizbildnībā esoši vai audžuģimenē ievietoti bērni), un ja šai personai vai tās laulātajam šajā objektā ir deklarētā dzīvesvieta kopā ar vismaz trim no minētajiem bērniem. Likumā noteikto nodokļa atvieglojumu piemēros arī gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs ir kāds no nepilngadīgajiem bērniem.

Biedrība „Talsu novada fonds”, sadarbībā ar pašvaldību organizē daudzbērnu ģimenēm ekskursijas un dažādu koncertu apmeklējumu, piemēram, Ineses Galantes koncertu 2013. gada 14. augustā. Talsu novada Lūgšanu brokastīs daļa no dalībnieku saziedotajiem līdzekļiem tika izmantoti daudzbērnu ģimeņu aizvešanai uz Latvijas Nacionālā teātra izrādi „Sudraba slidas”, aizvadītā gada nogalē. Pašvaldība palīdz arī ar transporta nodrošināšanu, darbojas „Labo lietu lāde” u.c.

Inga Priede; Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

25.02.2014.

Jautā Talsu novada iedzīvotāja Elza Grīnvalde:

„Talsu novada pašvaldības laikrakstā nesen izlasīju, ka pašvaldība
piešķirot iedzīvotājiem naudas pabalstus par laulībā laimīgi pavadītiem
50 gadiem un apaļās dzīves gadskārtās. Pirms diviem gadiem nosvinēju
zelta kāzu jubileju, pērn man apritēja 75. dzīves gadskārta, bet
pašvaldības pabalstu neesmu redzējusi ne acīs.”

Atbilde:

„Talsu novada sociālais dienests informē, ka 2014.gadā stājās spēkā vairāki grozījumi Talsu novada domes saistošajos noteikumos Nr. 12 „Par materiālo palīdzību Talsu novada pašvaldībā”, kas skar sociālos jautājumus un vērsti uz to, lai atbalstītu cienījamu vecumu sasniegušus novada iedzīvotājus.

Veiktie grozījumi nosaka, ka sākot ar 2014.gadu, pabalsts ar mērķi sniegt materiālu atbalstu cienījamu vecumu sasniegušām personām tiek izmaksāts 80 un vairāk gadu sasniegušām personām - 80, 85, 90, 95, 100 gadu jubilejā, un katru gadu pēc 100 gadu sasniegšanas.

•       80 gadu jubilejā 30 euro;

•       85 gadu jubilejā 50 euro;

•       90 gadu jubilejā 80 euro;

•       95 gadu jubilejā 110 euro;

•       100 gadu jubilejā 150 euro;

katrā nākamajā jubilejā pēc 100 gadu sasniegšanas 150 euro.

Jaunums ir vienreizējs pabalsts ģimenēm 50, 55, 60, 65 un 70, un vairāk gadu laulības jubilejā. Pabalsta apmērs - 100 euro.
Pabalsts tiek izmaksāts tikai tām personām un ģimenēm, kurām apaļās gadskārtas paliek sākot ar 2014.gada 1. janvāri, kad stājās spēkā saistošie noteikumi  Nr. 12 „Par materiālo palīdzību Talsu novada pašvaldībā”.

19.02.2014.

Jautājums : "Kas man jādara un kur man jāgriežas, ja vēlos izdeklarēt svešu cilvēku no sava īpašuma, ja viņam ir zudis tiesiskais pamats būt deklarētam manā īpašumā?"

Atbildi sniedz Talsu novada pašvaldības juridiskās nodaļas juriste Ingrīda  Bleikša: "Jāraksta iesniegums pašvaldībai  ar lūgumu izdeklarēt , norādot  personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, cik ilgi nedzīvo jeb kas ir tiesiskais pamats kāpēc  zuda tiesības dzīvot, un jāpievieno  īpašuma  piederības dokuments  dzīvokļa īpašniekam."

17.02.2014.

Gunārs Krišjānis jautā: "Saņēmu maksāšanas paziņojumu par nekustāmā īpašuma nodokli. Vai paziņojumā nodokli nevajadzēja uzrādīt gan EUR, gan latos?"

Atbildi sniedz Talsu novada pašvaldības nodokļu ekonomiste Ramona Riekstniece: "Maksāšanas paziņojumā par 2014. gadu nekustamā īpašuma nodoklis ir jāuzrāda tikai euro.
Paralēlā cenu attēlošana paredzēta precēm un pakalpojumiem. Nekustamā īpašuma nodoklis nav ne pakalpojums, ne prece."

06.02.2014. Iedzīvotājs F. Heinsberga kungs dalās pārdomās par Talsu autoostu: „Vai Talsu autoostas ēkai tuvākajā laikā ir paredzēta pilnīga rekonstrukcija? Tā ir pilsētas vizītkarte, it sevišķi pilsētas apmeklētājiem, kas ierodas ar satiksmes autobusu. Ēkai ir atjaunota tikai fasāde, bet ne iekštelpas, kas kopumā atsauc atmiņā „padomju laikus”.”  Atbildi sniedz: Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Priede: „Varam paskaidrot, ka Talsu autoosta ir privātīpašums, kas pieder a/s „Talsu autotransports”, līdz ar to pašvaldība ieguldījumus privātīpašumā nedrīkst veikt, bet sadarbībā ar uzņēmumu, aizvadītā gada vasarā ir strādāts pie infrastruktūras sakārtošanas un atjaunots apgaismojums autoostas teritorijā un tās apkārtnē. Veikti arī apzaļumošanas darbi. Pašvaldība savulaik rosināja a/s „Talsu autotransports” sakārtot ēku un tās apkārtni, un savu finansiālo iespēju robežās uzņēmums to ir centies izdarīt. Ir sakārtots perons, uzstādīti paviljoni, kur pasažieriem iespējams patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem, izvietoti soliņi, arī autoostas ēkas fasādes remonts jau ir veikts. Cerams, ka ar laiku tiks veikta arī autoostas ēkas pilna rekonstrukcija, bet pagaidām varam pateikt paldies uzņēmumam par jau paveiktajiem labiekārtošanas darbiem.”  un Talsu novada Būvvaldes vadītāja vietnieks Aivars Lācis: „Talsu novada būvvaldē 2010. gada 30. septembrī ir akceptēts Talsu autoostas rekonstrukcijas projekts, kur paredzēta ēkas fasādes un arī iekštelpu atjaunošana. Autoostas ēka nav „mantojums no padomju laikiem”. Ēka tika celta 20. gadsimta 20. gados kā dzelzceļa stacijas ēka.”   17.01.2014. Vairāki iedzīvotāji jautā pašvaldībai, kādēļ jau ilgu laiku nedarbojas pulkstenis, kas atrodas Talsos, K. Valdemāra ielā pie kino "Auseklis"? Atbildi sniedz Talsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītāja vietnieks Uldis Ezergals. Šis vide laikrādis ir savu laiku jau nokalpojis, un šobrīd ir pienāci laiks izlemt, ko darīt ar šo pulksteni. Viens no variantiem ir tā salabošana, kas pašvaldībai varētu izmaksāt vairākus tūkstošus latu. Uzskatu, ka šādu summu  nav lietderīgi tērēt šī pulksteņa sarežģītā mehānisma remontam. Līdz ar to tiek domāts par šī pulksteņa mehānisma nomaiņu uz citu, kura uzturēšanas izmaksas būs krietni lētākas. Šobrīd no pulksteņa ir izņemta ciparnīca, tādejādi nemusinot cilvēkus ar nepareizo pulksteņa rādījumu. Jāpiemin, ka tik zemā gaisa temperatūrā ir sarežģīti veikt pulksteņa mehānisma maiņu. Līdz ar to, Iestājoties siltākiem laika apstākļiem, tiks turpināti šī pulksteņa remontdarbi. 02.01.2014. Kāda Talsu iedzīvotāja jautā:  "Vai ir plānots Talsos, 1. Maija ielā no Lielgabalu ielas puses izbūvēt kanalizācijas trasi, un ja ir, tad kad?" Atbildi sniedz: Dāvis Kalmanis, SIA "Talsu ūdens" valdes priekšsēdētājs 1. Maija ielā no Lielgabalu līdz Graudu ielai ir plānota kanalizācijas trases izbūve un ūdensvada rekonstrukcija projektā "Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Talsos, II kārta" ietvaros. Projekta realizācijas beigu termiņš paredzēts 2015. gada maija mēnesī.   27.11.2013.   Informācija ar autoceļu uzturēšanu Autoceļu ziemas uzturēšanas sezona oficiāli sākas 1.novembrī un ilgst līdz 31.martam. Šajā laikā ceļu dienesti īpaši uzmanīgi seko laika apstākļu ietekmei uz ceļu stāvoklim, lai savlaicīgi veiktu ceļu attīrīšanu no sniega un rūpētos, lai nerastos apledojums. Ziemas sezonā ceļu uzturētāji ir mobilizēti darbam visu diennakti.    Ceļi tiek iedalīti klasēs Iedzīvotājiem ir svarīgi zināt, ka ceļi un ielas tiek iedalītas klasēs, pēc kuru iedalījuma tiek noteiktas ceļu uzturēšanas prioritātes.Valsts autoceļi ir sadalīti piecās ziemas uzturēšanas klasēs – A (augstākā), A1, B, C un D (zemākā) atkarībā no ceļu klasifikācijas, satiksmes intensitātes, seguma tipa, tehniskā stāvokļa, plānotā (pieejamā) finansējuma un sociālekonomiskās nozīmes. Tāpat noteikti īpaši sliktā tehniskā stāvoklī esošie ceļu posmi. Katrai uzturēšanas klasei ir noteikts darbu izpildes laiks, kad ceļi ir jāatbrīvo no sniega un apledojuma. Par braukšanas apstākļiem uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem, regulāri var uzzināt mājaslapā www.celugids.lv. Savukārt ar ceļu klašu iedalījumu un to uzturēšanas shēmu var iepazīties mājaslapā www.lvceli.lv   Runājot par pašvaldības pārziņā esošajiem ceļiem un ielām, jāatzīmē, ka arī tie ir sadalīti klasēs pēc prioritātēm, līdzīgi kā valsts ceļi. Ar to klasifikāciju var iepazīties pašvaldības mājaslapā www.talsi.lv, jo dome ir pieņēmusi Saistošos noteikumus, kur ir noteikta ielu un ceļu klasifikācija. Katrai uzturēšanas klasei ir noteikts darbu izpildes laiks, kad ceļi ir jāatbrīvo no sniega un apledojuma. Piemēram, A uzturēšanas klasei, laiks, kurā ir jānodrošina attiecīgie braukšanas apstākļi ir no plkst. 6.00 līdz 22.00. Šajā laika posmā autoceļa brauktuves attīrīšanai no sniega un kaisīšanai ar pretapledojuma materiāliem ir paredzētas trīs stundas kopš sniegs ir beidzis snigt, vai sācies apledojums. Ilgstošas snigšanas laikā ceļš tiek tīrīts un apstrādāts vairākkārtēji arī snigšanas laikā, lai mazinātu satiksmes traucējumus, taču objektīvu iemeslu dēļ šādos apstākļos pilnīgi tīru no sniega un apledojuma to uzturēt ir neiespējami. A1 klasei, braukšanas apstākļi ir jānodrošina no plkst. 6.00 līdz 20.00, četru stundu laikā pēc snigšanas beigām vai apledojuma parādīšanās, bet B un C klasēm no plkst. 6.00 līdz 18.00. B klasei ceļu attīrīšana no sniega un apledojuma tiek nodrošināta sešu stundu laikā pēc snigšanas beigām vai apledojuma parādīšanās, bet C klasei – ceļu uzturēšana tiek nodrošināta 18 stundu laikā pēc sniega snigšanas beigām. Brauktuves kaisīšanai ar pretslīdes materiālu laiks netiek normēts.  IELU UN CEĻU KLASIFIKĀCIJA TALSU PILSĒTĀ IELU UN CEĻU KLASIFIKĀCIJA NOVADA PAGASTOS Savukārt autobusu pieturvietas platforma jātīra, ja sniega sega sasniedz biezumu, kas lielāks par 10 cm, A un A1 ceļu klasēs 24 stundu laikā, bet pārējās klasēs netiek normēts.   Vai Talsu ielu un ceļu uzturēšanai pietiks līdzekļu un resursu? „Gaidāmās ziemas sezonas budžets Talsu pilsētas ceļu uzturēšanai ir aptuveni Ls 40 000. Pavasarī neparedzēti izdevumi ceļu uzturēšanai nebija, tāpēc plānotais budžets netika pārtērēts”, informē Talsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītāja vietnieks Uldis Ezergals. „Ja šajā ziemā sniegs būs atbilstoši normai, tad iekļausimies atvēlētajā budžetā, jo budžeta izlietojums ir atkarīgs no sniega daudzuma. Darbu veicēji ziemas periodā Talsu pilsētā ir AS „Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU). Uzņēmums jau no septembra sākuma veicis sagatavošanās darbus, savedot kārtībā tehniku un iegādājoties kaisāmo materiālu. Iepirkums ar šo uzturētāju tika noslēgts pirms pieciem gadiem. 2014.gada 30.aprīlī beigsies piecu gadu līgums, tāpēc nākamā gada sākumā izsludināts jauns iepirkums.  Pagastu un pilsētu pārvaldes par autoceļu uzturēšanu iepirkumus izsludina pašas, taču vairākums gadījumu novada pagastu ceļu uzturētāji ir vietējās zemnieku saimniecības. Novads ir samērā liels, un, lai nenotiktu lieli pārbraucieni no vienas novada vietas uz otru, vietējie zemnieki ir labs risinājums pagastu ceļu uzturēšanai”, stāsta U.Ezergals.  Savukārt par ielu tīrību pilsētā rūpējas pašvaldības SIA "Talsu namsaimnieks". Viss nepieciešamais sētnieku darbam ziemas sezonā ir sagatavots, tostarp arī kastes ar kaisāmo materiālu.  Autovadītāji un gājēji aicināti savlaicīgi sagatavoties ziemas sezonai   Autoceļu uzturētāji atgādina, ka pienācis laiks arī pašiem autovadītājiem kā psiholoģiski, tā praktiski sagatavoties ziemas sezonai. Nevilcināties ar vasaras riepu nomaiņu būt īpaši uzmanīgiem naktīs un agrās rīta stundās, šķērsojot tiltus un ceļu pārvadus, jo pastāv tā saucamais "melnā ledus" veidošanās risks. Laika un ceļa apstākļiem atbilstoša braukšanas ātruma izvēle, ziemai tuvojoties iegūst arvien lielāku nozīmi, lai galamērķis tiktu sasniegts bez starpgadījumiem.  Savukārt gājēji aicināti diennakts tumšajā laikā nēsāt atstarotājus, un būt uzmanīgiem ejot pa ceļu braucamo daļu.  Inga Priede,   Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja   08.11.2013. Jautājumi par Talsu novada ceļu uzturēšana 2013./2014. gada sezonā   Atbildi sniedz Talsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītāja vietnieks Uldis Ezergals  - Cik liels budžets atvēlēts ziemas uzturēšanai? Gaidāmās ziemas budžets Talsu pilsētas ceļu uzturēšanai ir aptuveni Ls 27 000. - Kas būs darbu veicēji, kad noslēdzies iepirkums, līdz kuram termiņam? Darbu veicēji ziemas periodā Talsu pilsētā būs AS Latvijas autoceļu uzturētājs. Iepirkums ar šo uzturētāju tika noslēgts pirms pieciem gadiem. 2014.gada 30.aprīlī beigsies šis piecu gadu līgums, tad arī tiks izsludināts jauns iepirkums. Pagastu un pilsētu pārvaldes par autoceļu uzturēšanu iepirkumus izsludina pašas, taču vairākums gadījumu ceļu uzturētāji ir vietējās zemnieku saimniecības. Novads ir samērā liels, un, lai nenotikti lieli pārbraucieni vienam ceļu uzturētājam no viena novada vietas uz otru, vietējie zemnieki ir labs risinājums pagastu ceļu uzturēšanai. - Kādas izmaiņas šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem? Lielas izmaiņas ceļu fonda budžetā šogad nav gaidāmas, salīdzinot ar citiem gadiem. Pavasarī neparedzēti izdevumi ceļu uzturēšanai nebija, tāpēc tam paredzētais budžets netika pārtērēts. Ja šajā ziemā sniegs būs atbilstoši normai, tad iekļausimies atvēlētajā budžetā, jo budžeta izlietojums ir atkarīgs no sniega daudzuma.    15.10.2013. Vairāki iedzīvotāji ir izrādījuši interesi par donoru dienām Talsos. Vai būtu iespējams Talsos noorganizēt donoru dienas? Atbildi sniedz Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Talsu filiāles virsārste Brigita Aišpure: „Jautājums par donoru pieņemšanu Talsos šobrīd tiek risināts. Iespējams, ka vēl šajā gadā Talsu donori sagaidīs asins donoru centra izbraukuma brigādi Talsos. Informācija tiks publiskota „Talsu Novada Ziņās”.”   Tuvākā asins donoru diena Talsu novadā būs 31. oktobrī plkst.10.00–13.00 Laidzes profesionālās vidusskolas telpās. 12.10.2013. Kāda iedzīvotāja jautā par Rīga - Ventspils šosejas remontdarbiem.Vai kāds ir apsekojis šo remontdarbu posmu pie pagrieziena uz Talsiem? Tur diennakts tumšajā laikā ir novērotas vairākas ārkārtīgi bīstamas situācijas, jo ceļa zīmes ir izvietotas kā pagadās, neievērojot šķēršļu apbraukšanas virzienu u.tml. Vai tiešām ir jāsagaida nelaimes gadījums? Va/s „Latvijas Valsts ceļi” kā pasūtītājs pateicas iedzīvotājai par sniegto informāciju. Veicot būvdarbu vietas apsekošanu, kā arī satiksmes organizācijas un darba vietas aprīkojuma kontroli, tika konstatēts, ka netiek ievērota satiksmes organizācija atbilstoši saskaņotām satiksmes organizācijas shēmām. Vainīgajam būvuzņēmējam "Saldus ceļinieks" ir uzlikts sods. Atbildi sagatavoja: VAS "Latvijas Valsts ceļi".  26.09.2013. Jautā Ruta no Dižstendes:  "Mums ir pieklīdis stārķu bērns. Vecāki ir aizlidojuši, bet viņš ir palicis. Tuvojas ziema, mums viņu nav kur izmitināt. Sakiet, kur mēs viņu varētu likt, žēl taču dzīva radība?"  Jameklē stārķu mazulim mājvieta, kur varētu izmināt ziemas periodā, bet Talsu pilsētas patversme nenodarbojas ar šāda pakalpojuma sniegšanu! Manuprāt, šajā jautājumā ar ieteikumiem varētu palīdzēt Latvijas ornitoloģijas biedrība (LOB), tel.Nr. 6722158067221580, e-pasta adrese:putni@lob.lv!    Kristīne Bloka Talsu novada pašvaldības komunālās nodaļas speciāliste tel.Nr.2202058522020585, 6323767363237673   27.09.2013. Kāda iedzīvotāja izteica satraukumu par Talsu ezerā dzīvojošām pīlēm, proti, ap ezeru notiek būvniecības darbi, kas rada kaitējumu ezerā dzīvojošajām pīlēm. Kundze ir novērojusi, ka pīles no apdraudējuma bailēm mūk prom no ezera un slēpjas apstādījumos. Pīles tiekot aizdzītas prom no mītnes vietas, jo skaļā tehnika rada neizturamu troksni un pīlēm mierīgai dzīvošanai nepiemērotus apstākļus. Atbildi sniedz  Andrejs Zvirbulis, Valsts meža dienesta vecākais inspektors medību jautājumos. Latvijā sastopamas aptuveni 260 putnu sugas, no kurām te ligzdo apmēram 200. Pilsētās ligzdo - tātad pastāvīgi dzīvo - aptuveni 150 putnu sugas – tātad ne tikai pīles. Savvaļas dzīvnieki, putni un arī tajā skaitā pīles trokšņus un cilvēku darbības (jebkuras) uztver kā apdraudējumu. Bet tiklīdz tie apjauš, ka troksnim neseko citas briesmas, tā viņiem zūd jebkāda interese un respekts pret to. To spēs apliecināt jebkurš, kas būs mēģinājis nosargāt savu ķiršu ražu pret strazdiem ar skaļu mūziku, pannu dauzīšanu vai tamlīdzīgi – tas darbojas tikai īsu brīdi. Pīles pa ielu un zālienu pastaigājās arī pagājušā un aizpagājušā gadā un ne tāpēc, ka tām būtu ezerā palicis par šauru sakarā ar labiekārtošanas pasākumiem. Braucamo daļu tās šķērso pilnīgi ignorējot tuvojošās mašīnas un gājējus, jo ir pieradušas pie automašīnu dzinēju un riepu radītā trokšņa un sapratušas, ka tas nav bīstami. Zālienā pīles atrod sev barību – dažādus kukaiņus, vai arī vienkārši iespēju pagozēties saulītē. Pavērojiet to uzvedību. Vai varat pamanīt kaut vienu pazīmi, ka tās būtu satrauktas? Bez tam ezerā mītošās meža pīles nav ne piesietas ne iežogotas un tās jebkurā brīdi var pārcelties uz dzīvi citur, bet kā redzat tas nenotiek. Tātad viņas te jūtas labi vai, pareizāk sakot, labāk nekā citur un tas ir tikai normāli, ka tās darbu izpildes laikā pavirzās mazliet nostāk. Savvaļas putni apmetas uz dzīvi pilsētā vairāku apsvērumu dēļ. Pamatā tā ir viegli pieejama barība un mazāks apdraudējums no plēsēju puses. Tas viss sīkāk ir aprakstīts ornitologu  M.Strazda un A.Strazda 1988. gadā izdotajā "Daba un mēs" sērijas brošūrā "Putni pilsētā". 16.09.2013.  Kāda lasītāja pauda satraukumu par situāciju, ka ģimenes ārsts atsakās pacientu sūtīt pie speciālista. Tādēļ kundze jautā, vai ģimenes ārstiem ir kāds labums no tā, ja viņi izvairās sūtīt pacientus pie speciālistiem? Šogad ģimenes ārstiem ir stājusies spēkā kvotu sistēma, kas paredz katram ārstam noteiktu naudas summu, ko viņš var veltīt savu pacientu laboratoriskai izmeklēšanai, nosūtot pie citiem speciālistiem. Ja tā tiek pārsniegta par 120% un vairāk, ārsta darbība tiek analizēta. Latvijā ir vairāk nekā 1300 ģimenes ārstu. Nacionālā Veselības dienesta direktors Māris Taube norāda, ka daļa no tiem sūtīja pacientus uz izmeklējumiem bez pamata, vien pēc viņu pieprasījuma. Dakteri nemeklēja laiku, lai iedziļinātos, vai tiešām cilvēkam nepieciešamas konkrētās pārbaudes, tādēļ tika ieviesta kvotu sistēma.  Ik mēnesi Nacionālais veselības dienests sūta Veselības inspekcijai informāciju, kā dakteriem veicies ar iekļaušanos kvotās. Tomēr Veselības inspekcijas pārstāvis Ainārs Čivičs norāda – ja ārsts pārkāpj kvotu, tas nenozīmē, ka viņam inspekcijas pārbaude ir garantēta.  Aptaujājot vairākus ģimenes ārstus Talsu novadā, jāsecina, ka neviens no ģimenes ārstiem dēļ jaunās kvotu sistēmas neizvairās sūtīt pacientus pie speciālistiem. Ģimenes ārsti apgalvo, ka viņi punktuāli neseko līdzi skaitļiem, cik pacienti šajā mēnesī ir nosūtīti pie konkrētiem speciālistiem – ja pacientam ir nepieciešamība apmeklēt kādu speciālistu, viņš arī tur tiek nosūtīts. Protams, ir situācijas, kad pacients izsaka vēlmi apmeklēt pēc iespējas vairākus speciālistus, bet ģimenes ārstam, rakstot nosūtījumu, ir jānorāda pamatojums. Ja ģimenes ārsts neredz šo pamatojumu, tad ar pacientu tiek meklēts kopīgs kompromiss.  Piemēram, ģimenes ārsts nevar pacientu nosūtīt uz magnētisko rezonansi, to var tikai speciālists, un arī ne visi. Ģimenes ārstu atalgojumā ir shēma, ka sākotnēji netiek izmaksāta visa paredzētā kapacitātes naudas. Gada beigās katrs ģimenes ārsts tiek vērtēts – cik reižu pie pacientiem ir izsaukta ātrā neatliekamā medicīniskā palīdzība, cik slimnieki hospitalizēti, cik pacientiem ir noteikts cukura līmenis, cik plaušu un astmas slimnieki ir nosūtīti pie pulmonologa utt. Pēc noteiktām formulām tiek izvērtēta ārsta kvalitāte, par ko viņš saņem atsevišķas piemaksas.  Ceturksnī ģimenes ārsts saņem arī kopsavilkumu par pacientiem izrakstītajiem kompensējamiem medikamentiem, kur ir norādīts salīdzinājums ar vidējo rādītāju valstī. Tomēr ārsti atzīst, ka nekādi sodi nav saņemti, ja rādītāji ir pārsnieguši vidējo valstī. Tas pats attiecas arī ar nosūtījumiem pie speciālista. Ja pacients ir izteicis vēlmi apmeklēt kādu speciālistu, ģimenes ārsts neizvairās no nosūtījuma izrakstīšanas. Ģimenes ārsti norāda, ka viņam pat tas būtu sliktāk, ja viņš būtu izvairījies sūtīt pacientu pie speciālista, jo gadījumā, ja pacientam pasliktinās veselība, tas atsaucas uz ģimenes ārstu, kas pacientu ir atteicies nosūtīt pie speciālista. Protams, izmeklējumi ir dārgi, bet, ja valstī ir paredzēti bezmaksas izmeklējumi, tad ģimenes ārsti tos arī izmanto. Kā norādīja Aivars Lācarus, bijušais SIA „Ziemeļkurzemes slimnīca” Talsu filiāles virsārsts, viņš kā speciālists nav izjutis, ka šajā gadā pacienti pie viņa tiktu sūtīti mazākā skaitā kā iepriekšējos gados. Jāatzīmē, svarīgas ir ģimenes ārstu un pacientu savstarpējās attiecības. Ja pacientam rodas savstarpēja nesapratne ar savu ģimenes ārstu, un ir sajūta, ka ģimenes ārsts izvairās sūtīt pacientu pie kāda konkrēta speciālista, pacientam ir tiesības nomainīt savu ģimenes ārstu pret citu.   SIA Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas virsārste Brigita Aišpure: „Ļoti svarīga ir pacienta uzticēšanās ģimenes ārstam. Nosūtot pie speciālista, ģimenes ārsts to dara, lai noskaidrotu un precizētu diagnozi un ārstēšanas taktiku. Gadījumos, kad ģimenes ārstam tas ir skaidrs, nosūtījums pie speciālista nav nepieciešams. Vairāki speciālisti mūsu novadā ir ļoti noslogoti tieši ar nepamatotiem nosūtījumiem, kas rada viņiem pārslodzi. Tāpēc atstāsim ģimenes ārstu kompetencē izlemt jautājumu par speciālista nosūtījuma rakstīšanu. Ārsts specialitāti iegūst mācoties vienpadsmit gadus, bet nereti pacients grib ārstam norādīt par nosūtījuma nepieciešamību, izlasot internetu, noklausoties kaimiņu vai draugu līdzīgās veselības problēmas. Vēlos uzsvērt, ka divu vienādu cilvēku pasaulē nav un katram pat vienādi uzstādīta slimības diagnoze var izpausties citādi. Tāpēc būsim savstarpēji iecietīgi un saprotoši un nepārvērtēsim savas zināšanas medicīnā, ko ārsts ir ieguvis mācoties daudzus gadus un turpina darīt to joprojām.”  Informāciju sagatavoja: Marta Bumbiera, sabiedrisko attiecību speciāliste  16.09.2013. Kāda Stendes iedzīvotāja jautā: "Kur man jāvēršas un jāprasa atļauja par koku nozāģēšanu manā zemes teritorijā?" Atbildi sniedz Talsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas speciāliste Kristīne Bloka: Ir jāraksta ieniegums, kas jāadresē Zaļumsaimniecības komisijai, kā arī jāuzraksta iemesls ko? un  kāpēc? Jūs vēlaties nozāģēt, iesiegumam klāt pievienojot zemes robežu plāna kopiju un zemesgrāmatas kopiju. Ja īpašums atrodas Stendes pilsētā, tad iesniegumu izskata Talsu novada pašvaldības Zaļumsaimniecības komisija. Iesniegumu var iesniegt Stendes pilsētas pārvaldē vai arī Kareivju ielā 7, Talsos, Apmeklētāju pieņemšanas centrā darba dienās no plkst. 8.00-17.00. 12.09.2013. Kāds talsenieks jautā: "Kad, tiks samazināts zemes nodoklis Talsos "zivju" ielu rajonā? Asaru, Raudu, Līdaku u.c. "ielu" īpašnieki reāli ar saviem zemes gabaliem nevar rīkoties, bet nekustamā īpašuma nodoklis tikai pieaug.  Bijušais pašvaldības izpilddirektors, šobrīd deputāts, Normunds Tropiņš jau pirms trīs gadiem solīja, ka būs izbūvēti ceļi un komunikācijas, bet realitātē tas viss vēl nav paveikts. Paldies par atbildi!" Atbildi sniedz Talsu novada pašvaldības Finanšu nodaļas nodokļu ekonomiste Ramona Riekstniece: Nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" ir 1,5 procenti no īpašuma kadastrālās vērtības. Lielākai daļai īpašumu  Asaru ielā, Raudu ielā un Līdaku ielā kadastrālās vērtības pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušās. Samazinājums ir no 4-10 procentiem. Nekustamā īpašuma nodokļa summas pieaugums saistīts ar likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli". Pārejas noteikumu 22. punkta piemērošanu. Nekustamā īpašuma nodokļa apmērs, ja nemainās nekustamā īpašuma lietošanas mērķis, nedrīkst pārsniegt iepriekšējam taksācijas gadam aprēķināto nodokļa apmēru vairāk kā par 25 procentiem.  Minētais punkts nodokļa aprēķinos tiek piemērots no 2008. gada. Tas nozīmē, ka nodokļa summa par zemi katru gadu pieaug par 25 procentiem un, ka no 2008. gada nekustamā īpašuma nodoklis par zemi netiek rēķināts no pilnas kadastrālās vērtības. 16.07.2013. Kāda iedzīvotāja vēlas zināt:  " Kādēļ Talsos vairs nav iespējams nodot PET pudeles otrreizējai pārstrādei? Pieņēmēja atbildēja, ka varbūt tās atsāks pieņemt pēc nedēļas, varbūt pēc mēneša... Kādēļ skaļi izziņotais pilotprojekts nestrādā?? Atbildi sniedz SIA "ECO BALTIA" projektu vadītājs Andris Trumans: "Vispirms mēs gribētu Jums pateikties par to, ka atbalstāt mūsu uzsākto projektu un vēlaties tajā piedalīties, lai samazinātu PET pudeļu nonākšanu vidē. Kā arī esam pateicīgi par Jūsu sniegto informāciju, ka Talsos esošais pieņemšanas punkts šodien ir atteicies pieņemt PET pudeles.  Diemžēl, mums ir jāatzīst, ka taras punkti ar PET pudeļu daudzums, kas uz turieni tiek atnests, netiek galā un nereti ir situācija, ka punkts ir  pilns un jaunu PET pudeļu pieņemšana nenotiek, kamēr nav izvestas vecās. Arī šoreiz bija tāda situācija un tā tika novērsta un šodien jau ap plkst. 12:00 atsākās PET pudeļu pieņemšana.  Tā, kā šis projekts ir eksperiments un tas notiek pirmo reizi Latvijā. Tad darba gaitā mums rodas šādas tādas kļūdiņas no kurām mēs mācāmies un attiecīgi reaģējam, lai tās novērstu nākotnē.  Droši varat doties uz Talsu pieņemšanas punktu un nodot tur PET pudeles pārstrādei."   26.04.2013.  Kāda iedzīvotāja pašvaldības informatīvajam izdevumam „Talsu Novada Ziņas” ir atsūtījusi vēstuli, kurā viņa jautā par nomas zemēm, kas tiek nomātas no Talsu novada pašvaldības un to norēķinu kartību: „Saņēmu maksāšanas paziņojumu par nekustamā īpašuma nodokli zemes nomai. Paziņojumā norādīta summa par nodokļa apmēru, bet iedzīvotājiem netiek izsūtīti paziņojumi par to, ka papildus šim maksājumam, vēl ir jāmaksā par pašu zemes nomu. Kā es kā iedzīvotājs varu uzzināt, ka man ir jāveic vēl kādi maksājumi? Kāpēc nav iespējams maksāt vienā maksājumā? Pārvaldē mani informēja, ka nevar maksāt nomas maksu, par kuru nav izsūtīts paziņojums, ar pārskaitījumu, jo tikšot uz vietas sagatavots rēķins, kas jāapmaksā skaidrā naudā?”    Atbildi sniedz Ramona Riekstniece, Talsu novada pašvaldības nodokļu ekonomiste (tālr.6323212463232124): Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 1. panta 2. daļas 11. punkts nosaka, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliek pašvaldībai piekritīgo īpašumu, kas ir nodots lietošanā vai iznomāts. Ja ir noslēgts līgums ar pašvaldību par zemes nomu, tad nomniekam ir jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis par iznomātās zemes platību, kā arī zemes nomas maksa. Tas viss ir noteikts zemes nomas līgumā – gan par zemes nomas maksu, gan nekustamā īpašuma nodokli. Maksāšanas paziņojums ir administratīvais akts un to izsūta tikai par nekustamā īpašuma nodokli. Par nomas maksu tiek sagatavots rēķins. Nodokļu administrācija rēķinus par nomas maksu nerēķina un neizsūta. Rēķins būtu jāgatavo grāmatvedībai. Ir pagasta pārvaldes, kur rēķinus par nomas maksu gatavo pārvaldes. Uzstādījums, ka nomas maksa jāmaksā skaidrā naudā, nav pareizs, jo nomnieks var izvēlēties samaksas veidu. Saistošie noteikumi Nr.32 (protokols Nr.24, 28.punkts, lēmums Nr. 898) „Par neapbūvēta pašvaldības zemesgabala nomas maksas aprēķināšanas kārtību Talsu novadā”, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī       Neapbūvēta Pašvaldības zemesgabala bez apbūves tiesībām nomas maksa gadā Talsu novada lauku apvidos ir: par zemesgabalu ar platību līdz 5000 m2 – 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā Ls 2.00; par zemesgabalu ar platību no 5001 m2 un lielāku – 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā Ls 10.00.   Neapbūvēta Pašvaldības zemesgabala bez apbūves tiesībām nomas maksa gadā Talsu novada pilsētās ir 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā Ls 5.00. Neapbūvēta Pašvaldības zemesgabala ar apbūves tiesībām nomas maksa gadā ir 3 % no zemesgabala kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā Ls 10.00. Saistošie noteikumi attiecas uz personām, kuras nomā vai vēlas nomāt pašvaldībai piederošu vai piekrītošu neapbūvētu zemesgabalu ar vai bez apbūves tiesībām Talsu novada administratīvajā teritorijā.    18.04.2013.  Piešķirts finansējums Pļavu ezera sporta bāzes elektroapgādes ierīkošanai Šī gada 14. un 15. martā Talsu novada pašvaldība no novada iedzīvotājiem ir saņēmusi 45 elektroniskā pasta vēstules. Katrā no vēstulēm bija jautājumi un lūgums nekavējoties risināt jautājumu par elektrības pieslēguma ierīkošanu Pļavu ezera sporta bāzē. Vēstulēs arī tiek minēts, ka pagasta iedzīvotājiem, kā arī novada sportistiem tā kļuvusi par iecienītu vietu, kas ar iedzīvotāju un pašvaldības atbalstu pamazām top par sakārtotu, lielisku sporta un atpūtas bāzi. Tā kā vēstuļu adresātu ir daudz, Talsu novada pašvaldība sniedz atbildi publiski. Jautājums par elektrības pieslēguma izveidi Pļavu ezera sporta bāzē tika skatīts jau pagājušā gada jūlijā, negūstot deputātu atbalstu. Talsu novada dome šogad šo jautājumu skatīja atkārtoti Tautsaimniecības un Finanšu komitejās, bet galīgo lēmumu deputāti pieņēma 11. aprīļa domes sēdē. Domes sēdē tika piešķirts finansējums Ls 3122,96 apmērā, elektroapgādes pieslēguma ierīkošanai Pļavu sporta bāzē. Šo darbu organizēšana un izpilde uzdota Laucienes pagasta pārvaldes vadītājam Pēterim Bekmanim.   Informāciju sagatavoja: Anita Zihelmane, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Tālr. 2611781226117812, 6323211563232115   12.02.2013. Ķūļciema iedzīvotāji vēlas saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar ceļu stāvokli Ķūļciema teritorijā. Ir saņemts iesniegums, kurā ir parakstījies 21 Ķūļciema iedzīvotājs: „Mēs, Ķūļciema pagasta iedzīvotāji, aicinām rast risinājumu sliktajiem ceļiem uz Ķūļciemu. Preču piegādātāji un piena mašīnas atsakās braukt un lauzt savas mašīnas. Aicinām izvietot atstarojošus mietiņus jaunizveidotajiem grāvjiem „Jādekšu kalnos”, jo ziemas laikā, kad sniega kupenas nosedz grāvi, nav iespējams noteikt ceļa platumu. Lūdzam izvietot šādus stabiņus arī krustojumā pie Upenieku mājām, kur ceļā ir tikai viena braukšanas josla. Aicinām rast risinājumu ceļa posmam Upenieki – Ķūļciems (gar kapiem). Dažreiz ceļš ir aizputināts un netiek tīrīts divas dienas. Preču piegādātāji un šoferi, kas nav vietējie, to nezinot, iebrauc kā slazdā, ne uz priekšu, ne atpakaļ. Lūdzam vismaz uzlikt zīmi, ka ceļš ir slēgts. Darām zināmu, ka koka tilts „Jādekšas” ir iegrimis par pus metru, pateicoties „Latvijas Valsts meži” intensīvajai grants vešanai meža ceļu izbūvei. Slidenā laikā mūsu pusē ceļš tiek kaisīts ļoti reti. Kaisāmā mašīna ceļu nokaisa līdz Ķūļciema zīmei „Jādekšu kalnos”, un pagriežas atpakaļ uz Talsiem.” Atbildi sniedz „Latvijas Valsts ceļi” Kurzemes reģiona Talsu nodaļas vadītāja Ināra Lāce: „Autoceļam Vl40l Stende - Lauciene - Mērsrags km 30,7 ÷ 36,3 astoņdesmito gadu beigās tika uzsākta ceļa rekonstrukcija. Diemžēl iesāktie darbi līdzekļu trūkuma dēļ tika pārtraukti un šā ceļa posma rekonstrukcija netika pabeigta. Šajā posmā ceļa sega ir vienā līmenī ar apkārtējiem laukiem vai pat zemāka. Posmu ziemā arī pie neliela vēja bieži aizputina. Ierosinājums ziemā slēgt šo ceļa posmu ir apsvēršanas vērts. Autoceļam V1401 Stende - Lauciene - Mērsrags ir noteikta (MK noteikumi Nr. 224) C uzturēšanas klase ziemā. Tas nozīmē, ka ar pretslīdes materiālu tiek kaisītas tikai bīstamās vietas (kāpumi, kritumi, asi līkumi, krustojumi). Lai uzlabotu ceļa konstrukcijas nestspēju un novērstu tās pārmitrināšanos, 2011. gadā posmā km 30,7 ÷ 31,8 tika atjaunoti ceļa sāngrāvji. Piekrītu, ka ziemā ir gūti orientēties ceļa platumā, bet šis posms iet cauri mežam un krūmājiem, kas palīdz orientēties, iezīmē ceļa trasi. Ja ir vēlēšanās šajā posmā uzstādīt virzienspraudes (valstī šādas prakses nav), tad aicinu uz konkrētu un konstruktīvu sarunu VAS „Latvijas Valsts ceļi” Kurzemes reģiona Talsu nodaļā, K. Mīlenbaha ielā 25, Talsos, tālr. 6322407763224077, 2644450826444508.”   02.02.2013. Pensionāre no Sabiles ir atsūtījusi vēstuli, kurā viņa pauž neapmierinātību par faktu, ka Talsu novada deputāti pēdējo trīs mēnešu laikā nav apmeklējuši iedzīvotāju pieņemšanas Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldē, kā arī jautā par kārtību, kādā tiek izsniegtas bezmaksas pārtikas pakas trūcīgajiem.   Atbildi sniedz Marta Bumbiera,sabiedrisko attiecību speciāliste: Atbildot uz jautājumu, kādā kārtībā novada deputāti organizē pieņemšanas Talsu novada pilsētās un pagastos. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums paredz, ka deputātam savā vēlēšanu apgabalā ir pienākums ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu. Likumā nav noteikts, ka pieņemšanas vieta katru reizi būtu jāmaina. Tikšanās vieta ir atkarīga no deputāta izvēles, kuru pilsētu vai pagastu apmeklēt. Talsu novada deputāti vismaz reizi mēnesī (ar retiem izņēmumiem) pieņem iedzīvotājus kādā no Talsu novada pilsētas un pagasta pārvaldē. Jāatgādina, ka oktobrī Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldē deputāti iedzīvotājus pieņēma 16.(sešu deputātu sastāvā), 23. un 30. oktobrī. Katram iedzīvotājam informācija par deputātiem – telefona numuri un e-pasta adreses, ir pieejama Talsu novada pašvaldības mājas lapā www.talsi.lv. Nepieciešamības gadījumā iedzīvotāji ir aicināti personīgi sazināties ar deputātiem, izmantojot iepriekš minēto kontaktinformāciju.   05.12.2012.   Kāda iedzīvotāja jautā:   "Kā noziņotie karstā ūdens cipari var ietekmēt mājas izmaksas? Vai tad tās netiek aprēķinātas pēc FAKTISKI UZSILDĪTĀ ūdens daudzuma?   Atbildi sniedz  Andis Nierliņš, SIA "Talsu namsaimnieks" IKT speciālists datortīklu administrators   Noziņotie karstā ūdens cipari mājas izmaksas nekā ieietekmē, katras atsevišķas mājas bilance tiek aprēķināta pēc šīs mājas ieņēmumiem, mīnus mājas  izdevumi, mīnus mājas iedzīvotāju parādi. Maksa par viena kubikmetra ūdens uzsildīšanu tiek aprēķināta pēc faktiski uzsildītā ūdens daudzuma un pēc faktiski patērētās siltumenerģijas izdevumiem latos ūdens uzsildīšanai, norēķinu perioda ietvaros. 1.piemērs. Ja norēķinu periodā mājā faktiski uzsildītā ūdens daudzums ir 120 kubikmetri, un faktiski patērētās siltumenerģijas izdevumi ir 600 latu, tad viena kubikmetra ūdens uzsildīšanas izmaksas ir 600 / 120 = 5 Ls/m³ 2.piemērs. Ja norēķinu periodā mājā faktiski uzsildītā ūdens daudzums ir 60 kubikmetri, un faktiski patērētās siltumenerģijas izdevumi ir 900 latu, tad viena kubikmetra ūdens uzsildīšanas izmaksas ir 900 / 60 = 15 Ls/m³ Detalizēta informācija, kā veidojas ūdens uzsildīšanas izmaksas, mājaslapā: http://www.talsunamsaimnieks.lv/?id=25#uzs     Kāda iedzīvotāja jautā:   "Vai Valdemārpilij būs apvedceļš un kad tas varētu būt? Vai ir iespējams ierobežot kravas automobiļu kustību un fantastisko ātrumu cauri Valdemārpilij?"   Atbildi sniedz Aiva Dimante, Talsu novada pašvaldības Projektu vadītāja.   Valdemārpilī tiek ieviests projekts "Tranzīta ielas rekonstrukcija Valdemārpilī", kas paredz tranzīta ielas rekonstrukciju visā garumā, ielas segumam izmantojot trokšņus slāpējošu asfaltbetona segumu. Saskaņā ar Talsu novada Attīstības programmu, apvedceļa izbūve ap Valdemārpilī netiek plānota lielo būvniecības izmaksu dēļ, kā arī nelielās transporta plūsmas dēļ.    Jautājumi par komunālo saimniecību    28.09.2012. Visu vasaru vairākas brigādes raka A.Lerha-Puškaiša ielu Talsos. Kas konkrēti izdarīts, kas zemē ierakts? Atbildi sniedz Marta Bumbiera, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste: Kā informēja Talsu novada pašvaldības kapitālsabiedrības SIA „Talsu ūdens” pārstāvis Uldis Vērdiņš, visā A.Lerha-Puškaiša ielas garumā ieraktas ūdensvada un kanalizācijas caurules projekta „Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Talsos” II kārtas ietvaros. Tā kā veicamie darbi šajā ielā bija ļoti garā posmā, specifisku jautājumu gadījumā par kādu konkrētu ielas posmu lūgums griezties pie SIA „Talsu ūdens”. Kā pārveidos avotiņu Talsos Ūdens ielā? Vai avotiņš būs tāds, kāds tas, piemēram, ir Rojā, Dundagā, Dižstendē? Īstenojot projektu „Talsu pilsētbūvniecības pieminekļa piemērošana tūrisma produkta attīstībai”, avota vieta tiks sakārtota. Avots paliks iedzīvotājiem pieejams, taču tā netiks noteikta kā oficiāla ūdens ņemšanas vieta. Plānots avotu ar speciālas caurules palīdzību izvirzīt uz āru, veidojot „pārteci”, no kā būs iespējams paņemt šī avota ūdeni. Tālāk avotiņš tiks virzīts uz ezeru. Taču nevar apgalvot, ka šī avota vieta tiks iekārtota līdzīgi kā, piemēram, Rojā, Dundagā un Dižstendē. Projekta ietvaros nav paredzēts veikt analīzes, lai noteiktu šī avotiņa ūdens kvalitāti. Avota tuvumā paredzēts iekārtot atpūtas vietu ar soliņiem. Kopumā projektu „Talsu pilsētbūvniecības pieminekļa piemērošana tūrisma produkta attīstībai” paredzēts pabeigt nākamā gada vasaras nogalē.  Kleimanes kundze no Sabiles atsūtījusi vēstuli, kurā raksta: „Labu laiku atpakaļ „Talsu Novada Ziņās” lasīju, ka tiks remontēts ceļa posms 200 m garumā, no Sabiles – Pūces virzienā. Vēl līdz šai dienai nekas nav darīts. Joprojām jābrauc kā pa „veļas dēli”. Cik ilgi jāgaida solījumu izpilde?” Atbildi sniedz Inga Priede, Talsu novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja: „Kleimanes kundze jautā par Sabiles – Pūces ceļa rekonstrukciju, bet Talsu novada pašvaldība nav sniegusi informāciju par šādu ceļa posmu. Pieļaujam, ka minētā kundze interesējas par projekta autoceļa Strēlnieki – Jaunsēta – Puriņi un autoceļa Rozītes – Cīruļi rekonstrukciju, kas paredzēti Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) Lauku attīstības programmas pasākuma „Pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem” projekta „Abavas pagasta autoceļu un bibliotēkas rekonstrukcija”ietvaros, un projekta īstenošana tika uzsākta jau 2012. gada 23. februārī, vispirms izstrādājot tehniskos projektus un sagatavojot visu nepieciešamo dokumentāciju. Sarunā ar Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītāju Vilni Dragunas tika noskaidrots, ka tehniskie projekti autoceļiem ir izstrādāti un akceptēti Talsu novada būvvaldē 2012. gada 14. jūnijā, bet iekavējās tehniskā projekta izstrāde bibliotēkas rekonstrukcijai. Šobrīd arī šis tehniskais projekts ir apstiprināts Talsu novada būvvaldē. Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvalde š.g. 19. septembrī ir izsludinājusi iepirkumus būvdarbiem autoceļa Strēlnieki – Jaunsētas – Puriņi rekonstrukcijai un autoceļa Rozītes – Cīruļi rekonstrukcijai. Būvnieki piedāvājumus var iesniegt līdz 1. oktobrim. Pēc līguma noslēgšanas izvēlētais būvuzņēmējs varēs uzsākt darbus atbilstoši līgumā paredzētajiem noteikumiem. Paredzamais darbu izpildes laiks ir divi mēneši kopš darbu uzsākšanas brīža. Sīkāka informācija Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldē, vai pa tālruni: 2915094029150940 (Vilnis Dragunas).   13.09.2012.   Ūdens uzsildīšanas izmaksas  Beidzoties apkures sezonai, daudzus Talsu iedzīvotājus uztrauc jautājums: Kāpēc karstais ūdens ir tik dārgs? Kāpēc katru mēnesi mainās karstā ūdens tarifs? Tāds pakalpojums, kā „karstais ūdens”, nepastāv. SIA „Talsu ūdens” iedzīvotājiem piegādā ūdeni, savukārt „Talsu Bioenerģija” sniedz siltumenerģijas piegādi, tādējādi aukstais ūdens, izmatojot piegādāto siltumenerģiju, tiek uzsildīts katras mājas siltummezglā. Līdz ar apkures sezonas beigām, dzīvojamā mājā tiek atslēgta siltuma padeve apkurei, tāpēc visi izdevumi par mājā patērēto siltumenerģiju tiek dalīti uz ūdens uzsildīšanas un cirkulācijas sistēmas uzturēšanu. Par ūdens uzsildīšanu katra dzīvojamā māja norēķinās atbilstoši mājā uzstādītā siltumenerģijas skaitītāja uzskaitītajam patēriņam. Vasaras periodā no kopējām siltumenerģijas izmaksām tiek atņemtas aprēķinātās karstā ūdens cirkulācijas izmaksas 10% apmērā no tarifa par katru īpašumu, atlikusī summa tiek attiecināta uz ūdens uzsildīšanas izmaksām. 1 m uzsildīšanas izmaksas šajā gadījumā ir atkarīgas tikai no tā, cik m siltā ūdens mājā ir patērēts, vai precīzāk - cik mājas iedzīvotāji noziņojuši ūdens patēriņu. Piemēram, ja augusta mēnesī mājā noziņotais siltā ūdens patēriņš ir 10 m, un tā uzsildīšanai pēc mājas siltumskaitītāja datiem šajā mēnesī tikusi patērēta 1 MWh, t.i. Ls 44,93, tad viena mūdens uzsildīšanas cena šajā mēnesī ir Ls 4,49. Diemžēl dzīvojamās mājās ne visi cilvēki reģistrē ūdens skaitītāju rādījumus, vai arī apzināti sniedz nepatiesus datus par sava dzīvokļa karstā ūdens patēriņu, tādejādi mākslīgi palielinot pārējiem mājas iedzīvotājiem ūdens uzsildīšanas izmaksas. Tāpat nav pareizi ūdens skaitītāja rādījumu paziņot mēneša sākumā vai vidū. Jāņem vērā, ka šīs vasaras ūdens uzsildīšanas cenu ietekmējis arī saražotās siltumenerģijas tarifa pieaugums, un tas ir 44,93 Ls/MWh Izeja no situācijas būtu šāda - mājas kopsapulcē pieņemt lēmumu par siltā ūdens skaitītāja nomaiņu pret modernu skaitītāju ar attālinātās nolasīšanas iespēju.  Informāciju sagatavoja : SIA „Talsu namsaimnieks”.   2012. gada jūlijs     Kāds iedzīvotājs ir izteicis sašutumu par to, ka ticis Talsos administratīvi sodīts un par to uzzinājis nejauši. Iedzīvotājs uzskata, ka ir ierobežotas viņa tiesības šo sodu pārsūdzēt. Iedzīvotājs arī min faktu, ka notikuma vietā pašvaldības policijas darbinieks nav neko paskaidrojis un nav arī stādījies priekšā.   Atbildi sniedz: Talsu novada pašvaldības policijas priekšnieka vietniece Sigita Amstere.     Minētajā gadījumā pašvaldības policijas inspektors rakstīja administratīvo protokolu-paziņojumu par pārkāpumu. Ja laikā, kad tiek konstatēts transportlīdzekļa apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpums, transportlīdzekļa vadītājs ierodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, naudas soda uzlikšanas kārtība nemainās: tiek sastādīts protokols-paziņojums, kā arī pārkāpuma izdarīšanas vietā naudas sods netiek neiekasēts. Šajā gadījumā autovadītājs neuskatīja par vajadzību ievērot inspektora  lūgumu pagaidīt, kamēr inspektors pabeidz rakstīt parotokolu un izsniedz to autovadītājam.  MK noteikumi Nr.182 paredz kārtību, kādā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols- paziņojums. Pašvaldības policijas inspektors savus darba pienākumus veica tērpies formas apģērbā, bet pašvaldības policijas apliecība ir jāuzrāda gadījumos, ja persona to pieprasa.    2012. gada maijs   Pensionēts talsenieks  Konrāds Meņģis vēlējas uzzināt:   Kad un kam par godu savu nosaukumu ir ieguvusi 9. Maija iela Talsos un vai tuvākajā laikā nav plānots mainīt šīs ielas nosaukumu?   Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālistei Anita Zihelmanei, sazinoties ar Talsu novada muzeja speciālistēm, tika iegūta sekojoša informācija:   Talsu pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas 1963. gada 1. augusta sēdē tika pieņemts lēmums Nr. 102 ( protokols Nr.9) par vairāku Talsu ielu pārdēvēšanu, tostarp arī Tirgoņu ielas pārdēvēšanu par 9. Maija ielu. Nav zināmi konkrēti iemesli, kādēļ šai ielai tika mainīts nosaukums, kā arī tuvākajā laikā Talsu novada pašvaldība neplāno mainīt šīs ielas nosaukumu.   Papildus informācija ir meklējama arī tā gada preses izdevumos kā, piemēram, žurnālā „Padomju Karogs”, kuru iespējams sameklēt bibliotēkā. 2012. gada maijs Lībagu pagasta pārvaldes 2012. gada 13. martā organizētajā sapulcē Mundigciema iedzīvotāji vēlējās noskaidrot  kā augstsprieguma līnijas izbūve, Latvenergo projekta „Kurzemes loks” ietvaros, ietekmēs viņu turpmāko dzīvi. Iedzīvotāji vēlējās saņemt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:     1. Kad projekts tiks realizēts, kā tas skars mazdārziņu lietotājus, vai pavasarī varēs veikt stādīšanas darbus?   2. Vai tiks kompensēts privātīpašniekiem nodarītais kaitējums? Kādā veidā kompensācija tiks veikta?   Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai Ingai Priedei, sazinoties ar AS „Latvijas elektriskie tīkli” valdes locekli Jāni Kirkovaldu, tika saņemtas atbildes uz šiem jautājumiem: 1. Projekta „Kurzemes loks” izbūves realizācijas uzsākšana Talsu novadā plānota no 2014.gada. Līdz projekta realizācijas uzsākšanai mazdārziņu lietotāji var izmantot zemi bez jebkādiem ierobežojumiem, tajā skaitā veikt pavasara stādīšanas darbus. 2. Privātīpašniekiem nodarītais kaitējums tiks kompensēts saskaņā ar Enerģētikas likuma 19. un 24. pantu nosacījumiem, un pamatojoties uz Ministru kabineta 25.07.2006. noteikumiem Nr.603 „Kārtība, kādā aprēķināma un izmaksājama atlīdzība par energoapgādes objekta ierīkošanai vai rekonstrukcijai nepieciešamā zemes īpašuma atsavināšanu vai lietošanas tiesību ierobežošanu”. Ar zemesgabalu īpašniekiem tiks slēgts līgums par zemes izmantošanu elektroapgādes objekta ierīkošanai un aprobežojuma noteikšanai, vai arī elektroapgādes objekts tiks izbūvēts likumā paredzētajos gadījumos informējot zemesgabalu īpašniekus, izmaksājot likumā noteikto kompensāciju par zemes lietošanas tiesību ierobežošanu.     2012. gada jūnijs     Kāda Talsu iedzīvotāja vēlas noskaidrot kādēļ posmā no Lielgabalu un Darba ielas krustojuma līdz jaunizbūvētajam aplim nav izveidota gājēju ietve?   Atbildi sniedz: Talsu novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājas vietniece Jolanta Skujeniece     Lielgabalu ielas rekonstrukcija posmā no K.Valdemāra ielas līdz K.Barona ielai notiks projekta „Ielu infrastruktūras uzlabošana Talsos sasniedzamības sekmēšanai” ietvaros. Būvdarbus plānots uzsākt jau šajā gadā. Šobrīd notiek iepirkums būvniecībai. Tad arī iela tiks rekonstruēta pilnā apjomā.   Ielas vienā pusē projektēta un tiks izbūvēta arī gājēju ietve, kas savienota ar blakus esošo ielu ietvēm. Posmā no K.Valdemāra ielas līdz Ziemeļu ielai ietves projektētas un tiks izbūvētas abās ielas pusēs.         Talsu novada pašvaldība 2012. gada 23. janvārī ir noslēgusi līgumu ar NVA par aktīvā nodarbinātības   pasākuma „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi”realizēšanu. Uz iedzīvotāju jautājumiem atbild Gatis Švēde – Grīnbergs (Talsu novada pašvaldības komunālās nodaļas vadītājs): 1.       Cik bezdarbnieki izteikuši vēlmi strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus? Cik bezdarbniekus pašvaldībai ir iespēja nodarbināt? Vai pārsvarā piesakās sievietes vai vīrieši? Kāds ir aptuvenais vecums? Cik bezdarbniekus šogad kopumā plānots nodarbināt? Vēlmi strādāt algotos pagaidu sabiedriskos darbus pagaidām ir izteikuši 560 bezdarbnieku, bet situācija katru dienu mainās. Šobrīd nodarbināti ir 128 cilvēki. Pārsvarā darbam piesakās sievietes. Par bezdarbnieku aptuveno vecumu- tāda statistika nav veikta. Šogad kopumā plānots nodarbināt ap 500 -600 bez darba esošos iedzīvotājus. 2.      Kādu darbu veikšanā bezdarbnieki tiek/tiks iesaistīti? Sabiedriskā darba veicēji pārsvarā tiek iesaistīti pilsētas pārvaldes teritorijas uzkopšanas darbos: teritorijas sakopšanā, labiekārtošanā, atkritumu savākšanā, telpu remontdarbos, sniega tīrīšanā, gājēju ietvju tīrīšanā, sociālajā aprūpē un citviet. 3.      Vai vairāk pagaidu darbavietas novadā ir izveidotas pilsētā vai apkārtējos pagastos? Vairāk pagaidu darbavietas Talsu novadā ir izveidotas pagastos.   4.      Cik lieli līdzekļi līdz šim izlietoti pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbināto bezdarbnieku atlīdzībai? Cik kopumā šogad plānots izlietot? 2011. gadā pagaidu sabiedriskajos darbos nodarbināto atlīdzībai izlietotie līdzekļi sastāda Ls 471 837,93. 2012. gadā plānots izlietot Ls 142 400,46. 5.      Salīdzinājumā ar "simtlatnieku" programmu, kas noslēdzās pērnā gada nogalē, vai šajā programmā ir vērojami kādi uzlabojumi? Uzlabojumi nav nepieciešami, jo tas ir LR Labklājības ministrijas izstrādāts projekts ar konkrētiem nosacījumiem un prasībām, kas tiks realizēts ar termiņu uz 2,5 gadiem.   2012. gada aprīlis Uz jautājumiem par jauniešu nodarbinātības iespējām Talsu novadā atbild Inguna Kaļinka (Talsu novada pašvaldības izpilddirektora vietniece administratīvajos un finanšu jautājumos) un Inga Priede (Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja):   1. Vai Talsu novada pašvaldība šovasar plāno nodarbināt jauniešus un pusaudžus? Nav plānots šovasar nodarbināt jauniešus un pusaudžus.   2. Jā, nē, kādēļ ? Kad pēdējo reizi rasta iespēja nodarbināt skolēnus vasarā? Talsu novada pašvaldība nekad nav nodarbinājusi jauniešus, jo šādam mērķim nav iedalīti līdzekļi. Visus pašvaldībā veicamos pakalpojumu darbus veic uzņēmumi iepirkumu procedūru rezultātā un pašvaldības kapitālsabiedrības, kā arī darbos tiek izmantoti sabiedriskā darba veicēji. Vienīgā iespēja jauniešiem piedalīties darbos ir pēc brīvprātības principa. Studējošie jaunieši izmanto prakses iespējas, lai apgūtu praktiskā darba pieredzi savās specialitātēs. Aizvadītajā gadā, vairākās pašvaldības kapitālsabiedrībās, jaunieši izmantoja iespēju strādāt NVA piedāvātajā ESF projekta „Kompleksi atbalsta pasākumi” programmā, kas piedāvāja darbā iesaistīt jauniešus –bezdarbniekus, aktivitātē „Darba vieta jaunietim”. Pašvaldības uzņēmumi labprāt izmantoja šo NVA piedāvāto iespēju, iesaistot interesentus - Jauniešu darba prakses īstenošanā. 2012. gada februāris   Talsu pirmsskolas izglītības iestādēs rindas nav lielas     Talsu novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) vēl ir 11 brīvas vietas, un katra Talsu novada PII vēl var uzņemt vienu līdz divus bērnus dažādās vecuma grupās no trīs līdz sešiem gadiem, informē Dace Ivanova, Talsu novada izglītības pārvaldes pirmsskolas speciāliste. „Brīvas vietas pašvaldības PII izveidojušās, jo ir bērni, kas iestājušies rindā, bet dažādu iemeslu dēļ bērnudārzu neapmeklē. Šādi iemesli ir veselības problēmas, vēlme pāriet uz citu PII, ir bērni, kam kāds no vecākiem nestrādā un nevar atļauties iet bērnudārzā, citi savukārt aizbraukuši no Latvijas," norāda D.Ivanova. PII „Saulīte" vadītāja Daina Kalniņa apstiprināja Izglītības pārvaldes sagatavoto informāciju sakot, ka bērnudārzā tik tiešām ir vietas vēl septiņiem audzēkņiem, piebilstot: „Kad vecāki piereģistrē jaundzimušo bērniņu rindā, viņi nevar paredzēt, kas notiks laika posmā līdz brīdim, kad bērns sāks apmeklēt pirmsskolas izglītības iestādi. Ir dažādi apstākļi, kāpēc vecāki bērnus uz bērnudārzu neved vai tieši otrādi ved. Ir vecāki, kuri sākuši strādāt un viņiem ir nepieciešamība bērnu vest uz bērnudārzu, ir arī tādi, kuriem nav darba un viņi nevar atļauties bērna uzturēšanu bērnudārzā." Vadītāja informē, ka rinda, kas pašlaik ir izveidojusies uz pašvaldības PII, nebūt nav liela: „Mūsu bērnudārzā vienmēr tiek rasti kompromisi, lai uzņemtu bērnus, kas gaida rindā." Savukārt PII „Pīlādzītis" vadītāja Ilze Birzleja pastāstīja, ka bērnudārzā vēl vietas ir pavisam četriem bērniņiem. Tiem, kas dzimuši 2007.gadā, ir divas vietas un divas vietas arī 2008.gadā dzimušajiem bērniem. „Nav tā, ka kāds būtu palicis neapmierināts, ka nav ticis uzņemts bērnudārzā. Rinda varbūt, skatoties no malas, izskatās gara, bet liela daļa no tiem bērniem, kas ir rindā vairs nedzīvo Latvijā. Jāsaka, ka visu Talsu novadā dzīvojošo vecāku bērni, kas ir vēlējušies tikt bērnudārzā, ir uzņemti. Grūtāk ir ar tiem bērniņiem, kuri ir pusotru gadu veci, jo vecāki, kas atsāk strādāt, sākoties Jaunam gadam, vēlas, lai bērniņš varētu iet bērnudārzā, bet mēs nevaram viņus uzņemt, jo grupas tiek nokomplektētas no maija līdz septembrim." I.Birzleja atdzīst, ka ļoti daudz ir novada lauku reģiona bērnu, kuri ir Talsu pilsētas bērnudārzu audzēkņi, jo vecāki strādā pilsētā un viņiem izdevīgāk savus bērnus vest uz pilsētas bērnudārziem. Kā liecina Talsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes sniegtie dati, tad uz vietu bērnudārzā kopumā gaida 361 bērns, no kuriem 237 bērni vēl nav sasnieguši pusotra līdz divu gadu vecumu, kā arī tie, kuru vecāki izteikuši vēlmi PII apmeklēt vēlāk. Ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē šobrīd nav nodrošināti 15 bērni, 109 bērnu vecāki norādījuši, ka iestādi vēlas apmeklēt no 2012.gada septembra vai 2013.gadā, bet 45 bērni gaida rindā uz vietu Talsu speciālā PII „Kastanītis". Talsu privāto pirmsskolas izglītības iestādi (PII) „Sapnītis" bērni var apmeklēt tikai uz dažām stundām, vai piedalīties piecu līdz sešu gadu vecuma bērnu apmācībā, jo iestāde nesniedz ēdināšanas pakalpojumus. Turklāt kā stāsta D.Ivanova: „Tie bērni, kuri apmeklē privāto PII rindā nav iestājušies". Talsu novada PII katru gadu grupas komplektē uz 1.septembri. Ja mācību gada laikā iestādē atbrīvojas kāda vieta, iestāžu vadītāji informē speciālistu, kas uzņem bērnus rindā, un vieta tiek piedāvāta citam bērnam rindas kārtībā    Sīkāka informācija par audzēkņu skaitu Talsu novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs: Talsu novada pirmsskolas izglītības iestāžu rindā ir 361 bērni, no kuriem 237 bērni ir dzimuši 2010., 2011. gadā (vēl nav sasnieguši 1,5 – 2 gadu vecumu, izteikuši vēlmi PII apmeklēt vēlāk). Ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē nav nodrošināti:  6 bērni ( 3 bērni dzimuši 2008.gadā, 3 – 2009.gadā) no 1. reģistra (bērni, kuriem viens no vecākiem deklarējies Talsu novadā un bērns neapmeklē nevienu PII), ar š.g. 1.septembri vietas tiks nodrošinātas; 5 bērni no 2. reģistra (kuri grib mainīt PII); 4 bērni no 3. reģistra (kas neatbilst ne 1., ne 2. reģistram). Kopā: 15 bērni  109 bērnu vecāki norādījuši, ka iestādi vēlas apmeklēt no 2012.gada septembra vai 2013.gadā.  Talsu speciālā PII „Kastanītis” rindā ir 45 bērni: 2 bērni, kuriem ir pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdziens, ir dzimuši 2010.gadā, 2011.gadā un vēl nav sasnieguši 1,5 gadu vecumu, 18 bērni jau apmeklē citas PII, un gaida vietu SPII „Kastanītis”, 14 bērni nav nodrošināti ar vietu SPII „Kastanītis”, jo visas grupas šobrīd ir nokomplektētas,  11 bērni vēl apmeklēs pedagoģiski medicīnisko komisiju.     Informācija sagatavota sadarbībā ar portāla Talsi24.lv žurnālisti Kristu Blūmu un Talsu novada izglītības pārvaldes pirmsskolas speciālisti Daci Ivanovu   2012. gada janvāris Atbildes uz žurnālistes Rūtas Cinītes (Pilseta24.lv) uzdotajiem jautājumiem, sniedz Talsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītājs Gatis Švēde-Grīnbergs un speciāliste Kristīne Bloka.       1)      Cik klaiņojošu dzīvnieku Talsos noķerti 2011.gadā? Tostarp cik suņu, kaķu? Kādi vēl dzīvnieki noķerti Talsos? 2011. gadā Talsu pilsētā noķerti 62 klaiņojoši dzīvnieki, tai skaitā 55 kaķiem ir veikta kastrācija, sterilizācija, vakcinācija pret trakumsērgu un 7 suņi. Citu noķerto dzīvnieku nav.     2)      Vai klaiņojošo dzīvnieku skaits pilsētā pieaug, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem? Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nedaudz ir pieaudzis klaiņojošo kaķu skaits, suņu skaits palicis aptuveni tāds pats kā 2010. gadā.     3)      Kas Talsos organizē un veic klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu? Talsu novada pašvaldībai ir noslēgts līgums ar SIA „Janvāri”, kas organizē klejojošo dzīvnieku izķeršanu. Talsos, Sabilē un arī citviet novadā, paldies jāsaka iedzīvotājiem, kuri brīvprātīgi iesaistās un palīdz šo jautājumu risināšanā.     4)      Vai Talsos ir noteiktas problemātiskas klaiņojošo dzīvnieku atrašanās vietas?   Gan Talsu pilsētā, gan novadā mēdz veidoties kaķu kolonijas, tur arī sastopams vislielākais klaiņojošo dzīvnieku skaits. Mēs esam lietas kursā par šīm problemātiskajām vietām.             5) Kā tiek veikta klaiņojošu dzīvnieku izķeršana - pēc iedzīvotāju zvaniem, iesniegumiem? Klaiņojošo dzīvnieku izķeršana pārsvarā tiek organizēta pēc iedzīvotāju zvaniem un iesniegumiem, atsevišķās vietās tiek organizēti reidi arī citviet novadā, piemēram, Laucienē, Jaunpagastā, Sabilē.     6)      Vai ķērāji bieži cieš no klaiņojošu dzīvnieku agresijas? Tādas situācijas nav bijušas, kad kāds no dzīvnieku ķērājiem būtu cietis no klaiņojošo dzīvnieku agresijas. SIA „Janvāri”, saskaņā ar MK noteikumiem ir speciāls aprīkojums.     7)      Kur klaiņojošie dzīvnieki tiek nogādāti? Klaiņojošie dzīvnieki tiek nogādāti privātajā dzīvnieku patversmē „Ausmas”, kas atrodas Kr. Valdemāra ielā 75, Talsos un, kurai ir noslēgts sadarbības līgums ar SIA „Janvāri”. Klaiņojošo dzīvnieku ķeršanai, nogādāšanai uz patversmi, uzturēšanai, sterilizācijai, bojā gājušo dzīvnieku (t.sk. savvaļas dzīvnieku) savākšanai speciālā konteinerā – Talsu novada pašvaldība sniedz finansējumu aptuveni Ls 27 000 gadā.   Jautā lasītāji no Mundigciema Gita Dukaļska un Ilona Grantiņa:   „Kā, lai bērni tiek uz skolu ja tiks noņemts skolēnu autobuss maršrutā Mundigciems – Talsi? Mums nav tādu līdzekļu, lai maksātu par ceļa izdevumiem.” Atbild Inga Priede, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja:   „Talsu novada pašvaldība neplāno noņemt Jūsu minēto maršrutu. Šāds viedoklis, iespējams, ir izskanējis pēc a/s „Talsu Autotransports” saņemtā iesnieguma, kurā uzņēmums lūdzis slēgt vairākus skolēnu maršrutus. Tomēr nelielas izmaiņas skolēnu pārvadājumos 2012. gadā ir sagaidāmas. Proti, plānots saīsināt Ģibuļu pagasta maršrutu, neiekļaujot vairs posmu Ugāles dzirnavas un Lūši, kuru izmantoja tikai divi skolēni. Tiks saīsināts arī maršruts Stende-Sabile, kuru arī izmantoja vien divi skolēni, un šajā maršrutā kursē sabiedriskais transports. Braukšanas biļetes kompensē pašvaldība. Strazdes pagasta maršrutā, tiks izmainīts transporta kursēšanas sākuma laiks, tas no Strazdes aties 20 minūtes vēlāk, plkst. 7:20, lai bērniem nebūtu pārāk agri jāierodas skolā. Tiks papildināts Laucienes pagasta maršruts, lai būtu iespēja nogādāt mācību iestādēs arī astoņus skolēnus, kuri dzīvo Laidzes pagasta „Stūrīšos”. Tātad skolēnu autobuss no Laidzes pagasta „Stūrīšiem” sāks kursēt plkst. 7:15, bet no Talsiem atpakaļceļā dosies plkst.15:30. Jaunajā mācību gadā, septembrī skolēnu pārvadājumu maršruti tiks pārplānoti, bet Talsu novada pašvaldība nekādā gadījumā nepasliktinās skolēnu nokļūšanu skolā. 2012. gada janvāris   Kāda iedzīvotāja jautā par VID telpām ēkā Talsos, Kareivju ielā 7:     Kāpēc nav domāts par klientu ērtību apmeklējot visam rajonam bieži vajadzīgo VID klientu zāli? Kāpēc tā naeatrodas 1. stāvā? Lūdzu risināt šo jautājumu!!!   Atbild: Inga Priede, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja   Gribētu vērst Jūsu uzmanību, ka par Valsts ieņēmuma dienesta klientu ērtībām jārūpējas pašai minētajai iestādei. Talsu novada pašvaldība ir tikai telpu iznomātājs. Savulaik Talsu administratīvā centra telpās nomnieki bija arī Pilsonības Imigrācijas lietu pārvalde, kura šobrīd atradusi sev piemērotākas telpas citviet. Jūsu minētās ēkas Talsos,  Kareivju ielā 7   1. stāva telpas pašvaldība jau iznomā Valsts Sociālās Apdrošināšanas aģentūrai, kurai arī ir plašs klientu loks, bet otras ēkas 1. stāvā atrodas Talsu novada Sociālais dienests uz, kuru pēc pārtikas pakām un cita veida sociālās palīdzības vēršas ļoti daudz cilvēku. Šajā pat korpusā atrodas arī Talsu novada pašvaldības Apmeklētāju pieņemšanas centrs.    2012. gada 6.janvāris Jautā lasītāji:     Vai ietvju un celiņu tīrīšanu/kaisīšanu Talsos nodrošina sētnieki? Cik sētnieku Talsos pašreiz to nodrošina? Tā saucamā “simtlatnieku” programma arī ir beigusies, tomēr sākas jauna bezdarbnieku programma. Kā šogad tās ietvaros tiks risināts jautājums ar sētniekiem Talsos, kas ziemā kops ielas? Vai jaunās programmas ietvaros darbos tiks iesaistīti sabiedrisko darbu veicēji?  Atbild: Inga Priede, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja „Talsu novada pašvaldība apsaimniekošanas pakalpojumu funkcijas ir deleģējusi veikt pašvaldības kapitālsabiedrībai SIA „Talsu namsaimnieks”, šajās funkcijās ietilpst arī sētnieku darbības nodrošināšana. Šobrīd Talsu pilsētā strādā aptuveni 45 sētnieki, kuri rūpējas ne tikai par ietvju un gājēju celiņu kaisīšanu, tīrīšanu, sakopšanu, bet uztur kārtību arī iekšpagalmos un tml. Sētnieku darbu atvieglo daudzfunkcionālā tehnika, kas iegādāta speciāli gājēju celiņu un ietvju uzkopšanai, slaucīšanai un attīrīšanai no sniega. Saucamā „simtlatnieku” programma noslēdzās 2011. gada novembrī. 2012. gada 9. janvārī Talsu novada pašvaldība noslēdza līgumu ar Valsts Nodarbinātības aģentūru par aktīvā nodarbinātības pasākuma „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi” īstenošanu. Šī programma tiks īstenota Eiropas Savienības finansētā projekta „Algotie pagaidu sabiedriskie darbi pašvaldībās” ietvaros, aktivitātē „Vietējo nodarbinātības veicināšanas pasākumu plānu ieviešanas atbalsts”, kurā tiks iesaistīti sabiedrisko darbu veicēji – bezdarbnieki, un, kuri darbu uzsāks ar š.g. 1. februāri. Tātad par ietvju, gājēju celiņu kārtību rūpējas gan sētnieki, attiecīgi šiem darbiem piemērota tehnika un sabiedriskā darba veicēji.    2011. gada decembris   Jautājumi par nekustamā īpašuma nodokli     1.Cik liels šobrīd ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds Talsos? (Cik atsevišķi par zemi, mājokli un ēkām?) Atbilde:  Nekustamā īpašuma nodokļa parāds uz 2011. gada 23. novembri 2011. gadā ir Ls 423 650, tai skaitā nokavējuma naudas Ls 72 235. Ls 282085 ir parāds par zemi un Ls 141565 par ēkām, mājokļa nodokli ieskaitot.   2.Kā mainījusies nekustamā īpašuma nodokļa parādu summa kopš pagājušā gada novembra? Vai tie pieauguši/kritušies? Ar ko tas varētu būt skaidrojams? Atbilde: 2010. gadu noslēdzām ar kopējo parādu 314671 Ls. Parādu summas pieaug.   3.Kā pašvaldība cīnās ar parādniekiem? Kāda ir parādu piedziņas procedūra? Atbilde:  Pašvaldība piedāvā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātājiem slēgt vienošanos par parāda summu atmaksu. Vienošanās paredz konkrētas maksājumu summas un datumus. Ja NĪN maksātājs šo vienošanos pilda, tad par laiku, kamēr vienošanās ir spēkā, netiek rēķinātas kavējumu naudas. Atbildes sagatavoja:   Ramona Riekstniece, Talsu novada pašvaldības nodokļu ekonomiste Tālr.: 6323212463232124; 2648036926480369; e-pasts: ramona.riekstniece@talsi.lv

2011. gada decembris   Jautājumi par Bērnu un jauniešu centra izveidi Talsos              1. Kur centru paredzēts veidot? Talsos, Brīvības ielā 17a Kādas procedūras iekļauj centra izveide? (telpu iekārtošana, aprīkojums u.t.t.?) Tehniskā projekta izstrāde, telpu rekonstrukcija (jumta renovācija, 2.stāva telpu un zāles izbūve, 3. stāva telpu lokāla renovācija, 2. un 3. stāva WC  telpas renovācija, kāpņu telpas renovācija), inventāra iegāde (krēsli zālei, 30 saliekamās gultas hostelim (segas un spilveni), sporta inventārs (basketbola un volejbola bumbas, badminton komplekti), inventārs atpūtas telpai (televizors un mūzikas centrs), inventārs virtuvei (virtuves mēbeles, plīts, ledusskapis, u.t.t.), teritorijas labiekārtošana (sakopšanas talka) Kāds finansējums šim projektam ir? Projektu finansē Šveices Konfederācija no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai. Līdzfinansē Talsu novada pašvaldība. Kādas ir kopējās plānotās centra izveides izmaksas? Kas veiks centra iekārtošanas darbus? Projekta kopējās izmaksas: 178 345,91 LVL Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansējums: 72 157.00 LVL Talsu novada pašvaldības līdzfinansējums: 106 188,91 LVL Centra rekonstrukciju, kā arī tehniskā projekta izstrādi veiks uzņēmums, kurš tiks noteikts atbilstoši pēc publiskā iepirkuma procedūras veikšanas. Ar kādu mērķi tiek veidots šāds centrs? (kādas aktivitātes tur paredzētas u.t.t.?) Projekts tiks īstenots 3 novadu jauniešiem: Talsu, Rojas un Dundagas. Jauniešu skaits pašvaldībās - 9023, kas ir -19,8 % no kopējā iedzīvotāju skaita šajā reģionā. No 1995. gada šo trīs novadu teritorijā par jaunatnes darba koordinēšanu, metodisko virsvadību un plānošanu atbild Talsu novada Bērnu un jauniešu centrs. Pašlaik centrs ir sevi nodrošinājis ar pamata aprīkojumu jauniešu interešu izglītības nodarbību nodrošināšanai, taču telpu skaits un platība nav pietiekama, lai nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvākas nodarbības, kā arī, lai spētu attīstīties attiecīgi jauniešu pieprasījumam. Kā arī jāmin, ka pašreizējās telpas nav pašvaldības īpašums, kurā pašvaldība nevar investēt savus līdzekļus. Jaunas telpas sniegtu jauniešiem iespējas attīstīt savas aktivitātes un paplašināt to klāstu, sekmējot brīvā laika pavadīšanas iespējas un kvalitāti, pašiem veidojot jaunatnes politiku visos trīs novados. Komponentprojekta vispārējais mērķis ir: uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicot viņu iniciatīvu lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu un nodrošināt praktisku pasākumu kopumu jauniešu personības izaugsmei un pašiniciatīvu izpausmēm. Projekta tiešie mērķi ir: -          izveidot viegli pieejamu, drošu vidi, atbilstošu jauniešu prasībām, rekonstruējot un pielāgojot telpas ēkā Talsos, Brīvības ielā 17a; -          motivēt jauniešus lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku, jauniešiem iesaistoties brīvprātīgās aktivitātēs, organizējot mākslas, mūzikas un kultūras pasākumus, izglītojošus seminārus par jauniešiem interesējošām tēmām, nodrošinot centru ar nepieciešamo aprīkojumu un inventāru; -          veicināt jauniešu pašiniciatīvu un līdzdalību Talsu novada attīstībā, īstenojot dažādus projektus, pielāgojot telpas šo projektu sekmīgai realizēšanai, neierobežojot aktivitāšu realizēšanas iespējas, -          jauniešu karjeras izaugsmes veicināšana, izveidojot visiem jauniešiem pieejamu informācijas centru un piesaistot kvalificētus darbiniekus; -          jauniešu personības attīstības, socializācijas, vērtību orientācijas sekmēšana caur dažādu jauniešu organizāciju aktivitātēm; Projekta aktivitātes: -          tehniskā projekta izstrāde rekonstrukcijai -          rekonstrukcija -          teritorijas labiekārtošana -          inventāra iegāde -          informatīvo bukletu izdošana (par Talsu novada jauniešu centra aktivitātēm) -          iekārtošanās jaunajās telpās -          atklāšanas pasākums Iespējams, varat ieskicēt laiku, kad plānots centra izveidi uzsākt, kā arī pabeigt? Pašlaik jau notiek projekta realizācija (dokumentu noformēšana, sagatavošanās iepirkuma procedūru veikšanai). Rekonstrukciju plānots uzsākt 2012.gada vasarā. Projektu plānots pabeigt 2012.gada beigās.   Informāciju sagatavoja: Baiba Reimane Talsu novada pašvaldības Attīstības plānošanas nodaļas projektu vadītāja (projekta "Talsu novada jauniešu iniciatīvu centra izveide" vadītāja asistente)