VALDEMĀRPILS PILSĒTA UN ĀRLAVAS PAGASTS
Valdemārpils pilsētā un Ārlavas pagastā
19. jūnija rītā, konkursa vērtēšanas komisija ierodas Valdemārpilī, lai apskatītu, kas gada laikā paveikts pilsētā un Ārlavas pagastā. Valdemārpils un Ārlavas pagasta pārvaldes darbinieki kopīgi ar savu vadītāju necentās pārāk izdalīt nominācijas starp pagastu un pilsētu, bet komisija saskaitīja, ka pilsēta šoreiz piedalās konkursa astoņās nominācijās, bet Ārlavas pagasts – piecās nominācijās, tātad kopumā komisija apskatīja un iepazinās ar 13 pretendentiem.
Vispirms pārvaldes vadītājs Andris Grīnbergs vērtējumam piedāvā Valdemārpils jauniešu iniciatīvu centru „Sava vieta”, kas izvirzīts nominācijai „Sakoptākā iestāde Talsu novadā”. Tur komisiju sagaida kinofilmas „Jāņu nakts Limuzīnu krāsā” personāžs. Jauniešu centra vadītāja Maira Indriksone komisijas locekļus informē par centrā notiekošajām aktivitātēm un turpmākajiem plāniem, bet jaunieši rāda pašu sagatavotu informatīvu televīzijas raidījumu.
Tālāk komisijai tika piedāvāts apskatīt ēku Talsu ielā 4, kas izvirzīta nominācijai „Sakoptākā daudzdzīvokļu māja novadā”. Mājas vecākā Aija Petruse, tiekoties ar komisiju dalās pieredzē kā notiek mājas sakopšanas un labiekārtošanas darbi, un to var redzēt, jo ēkas balkoni slīgst krāšņos ziedos. Var sajust, ka iedzīvotāji rūpējas par savu mītni, jo ēku apsaimnieko paši kopš 1980. gada. Pašiem ierīkota sava kopīga atpūtas vieta, labiekārtota veļas žāvētuve, nomainīts jumts.
Nominācijai „Veiksmīgākais pilsētvides objekts” izvirzīts Valdemārpils vārda nesēja - Krišjāņa Valdemāra piemineklis un tā tuvumā esošā baznīca, kas celta 1646.gadā, un ir visvecākā celtne Valdemārpilī. Laika gaitā tā vairākas reizes ir pārbūvēta un remontēta. 1934. gadā baznīcā piestiprināta un iesvētīta piemiņas plāksne Kr.Valdemāram., piemineklis un baznīca veido vienotu apskates objektu pilsētas vēsturiskajā centrā. Valdemārpils tūrisma centra vadītāja Velda Spunde komisijai pastāsta vēstures liecības, kas ir nozīmīgas Valdemārpils pilsētas iedzīvotājiem savas identitātes saglabāšanai.
Valdemārpilī netrūkst skaisti sakoptu savrupnamu, bet šoreiz nominācijai „Sakoptākā privātmāja pilsētā” tiek izvirzīta māja Krasta ielā 11A, kur dzīvo Nikuļinu ģimene. Ņikuļinu ģimene ne tikai rūpējas par mājas sakopšanu un apkārtnes skaistumu, bet saimniece zināma arī kā gardu kūku cepēja.
Komisiju pārsteidz krāšņums kāds redzams nominācijai „Iedzīvotājiem draudzīgākā tirgotava vai kafejnīca Talsu novadā” izvirzītajā IK „Aijas ziedu salons”, par kura preci, mājīgo atmosfēru un gaumīgo noformējumu rūpējas īpašniece Aija Sujetova.
Iegriežoties Valdemārpils bibliotēkā komisija sastopas ar ļoti kolorītu personību Induli Ķēniņu, kurš izvirzīts nominācijai „Radošākais novadnieks”. Indulis Ķēniņš ir Latvijas zinātņu goda doktors vēsturē ar aicinājumu rakstīt un apkopot vēsturiskus un literārus materiālus. Rakstniecībai pievērsies pēc filoloģijas fakultātes beigšanas, kad strādājis par krievu valodas skolotāju. Indulis ir sarakstījis vēstures grāmatas, tostarp vēstures mācību grāmatas. Kā viena no pirmajām tika izdota „Latvijas vēsture” krievu valodā, pēc tam sekoja „Seno laiku vēsture”, „Dzimtenes mācība”, kurā atspoguļota Latvijas ģeogrāfija, etnogrāfija, folklora, vēsture un literatūra. Vēlāk tika izdota „Latvijas vēsture 20. gs”. Grāmatas tika dublētas krieviski, un tās veiksmīgi atdzejoja Ludmila Azarova, tikai latviešu tautas dziesmu būtību neviens neuzdrīkstējās tulkot, tāpēc autors to darījis pats. Ir sarakstītas grāmatas ārzemju latviešiem, enciklopēdiska satura grāmatas un citas. Indulis Ķēniņš ir pievērsies arī dzejai, un aizvadītajā gadā kopīgi ar Zigurdu Kalmani izveidots dzejoļu krājums „Mums pieder saulesstars”. Daudzas grāmatas ir dāvinātas bibliotēkām. Autors nav mūziķis, bet komponē arī dziesmas ar saviem vārdiem, ko bērni izmanto mūzikas stundās, bet ansambļi iekļāvuši savos repertuāros. Pilsētas himna ir Ķēniņa kunga komponēta.
Turpat Valdemārpils centrā atrodas uzņēmuma SIA „Roja F.C.T.” zivju pārstrādes cehs, kas izvirzīts nominācijai „Sakoptākais uzņēmums Talsu novadā”. Struktūrvienības vadītājs Valdis Simsons lepojas, ka tikko ir noslēgušies trīs ES projekti, kā rezultātā ir tapusi zivju cepšanas līnija, Hanzas konservu vākošanas līnija un zivju tefteļu ražošanas līnija. Ir iecere attīstīt arī zivju kūpināšanu, tikai garš ceļš ejams, lai sakārtotu visas nepieciešamās atļaujas. Zivju produkcija galvenokārt tiek eksportēta uz Kanādu, Grieķiju, Bulgāriju, Baltkrieviju un citām valstīm, Latvijas tirgū tiek izmantoti tikai 10% no saražotā daudzuma. Uzņēmējs sūkstās par reiz garām palaisto iespēju izveidot rapšu eļļas rūpnīcu. Uzņēmums bijis viens no pirmajiem Latvijā, kas sācis ar šādu rūpniecības nozari nodarboties, diemžēl tā laika Šķēles valdība to neatbalstīja, jo līdzīga rūpnīca darbojusies arī Liepājā.
Nominācijai „Pilsētas labdaris” izvirzīts Kārlis Čulkstens, kurš regulāri pilsētas apstādījumus apgādā ar ziedu stādiem. Komisija devās skatīt Kārļa Čulkstena melleņu audzētavu, kas izvirzīta nominācijai „Zaļās domāšanas līderis”. Saimnieka melleņu audzēšanas bizness nav bijis īpaši veiksmīgs, jo pirms diviem gadiem krūmi nosaluši. Bijuši tik lieli zaudējumi, ka no bojātajiem ceriem sanācis 3 m augsts ugunskurs. Nu jau saimniecība sāk atkopties, un raža gaidāma no iekoptajiem 1200 stādiem. Protams, nekāds ķīmisks mēslojums izmantots netiek. Šo biznesu Čulkstena kungs uzskata par vaļasprieku, bet īstais ienākumu avots ir puķu stādu un sīpolu audzēšana, nedaudz arī zemeņu audzēšana.
Komisija turpina ceļojumu pa Ārlavas pagastu un iegriežas Kārkliņu ģimenei piederošajās „Kalnmalās”, kas ieteikta nominācijai „Veiksmīgākais tūrisma piedāvājums Talsu novadā”. Saimniecība ekskursantiem piedāvā šinšillu apskati, un iespēju šinšillu iegādāties kā mīļdzīvnieciņu. Šinšillas dzīvo apmēram 20 gadus un tās ir mierīgas, maigas un draudzīgas, tādēļ audzētavā dažas no tām iespējams arī paglaudīt. Saimniecībā ir arī zīdvistas, bet tuvumā atrodas pastaigu takas pilskalnā Bašķiņkalns. Starp Bašķiņkalnu un Baužiņkalnu Inga Krūmiņa izveidojusi interesantu objektu – labirintu, kas veidots no akmeņiem ģeometriskā formā. Šis tūrisma piedāvājums izceļas ar īpašu enerģētisku, kam piemītot mistisks spēks.
Nominācijai „Sakoptākā lauku sēta” izvirzīta Matisonu ģimenes māja „Doņi”.
Savukārt uz nomināciju „Sakoptākā zemnieku saimniecība” pretendē zemnieku saimniecība „Upeskalni”, kur saimnieko Mārtiņš Treimanis. Arī z/s „Upeskalni” nodarbojas ar šinšillu audzēšanu un ir viena no pirmajām šinšillu audzētavām Latvijā. Tajā ir apskatāmi vairāki simti šinšillu. Saimniecībā var uzzināt par šinšillas audzēšanas apstākļiem profesionāla gida pavadībā. Zemnieku saimniecībā vēl var apskatīt gaļas lopus, kuri dzīvo ārā visu gadu, kā arī iepazīties ar trušu un dažādu mājputnu audzēšanu.
Nominācijai „Pagasta labdaris” izvirzīts Māris Vilciņš, kurš regulāri veic sakopšanas darbus Lubezeres ciema teritorijā.